T. S. Eliots (1888—1965) ir viens no ieverojamākajiem 20. gadsimta dzejniekiem, 1948. gada Nobela prēmijas laureāts, līdz ar Ezru Paundu un Džeimsu Džoisu angļu-amerikāņu modernisma pamatlicējs, esejists, redaktors un dramaturgs. Viņa darbi ietekmējušii un turpina ietekmēt gan literatūru, gan tēlotājmākslu, gan kino un populāro kultūru. Jau pirmajos publicētajos Eliota dzejoļos lasītāji manīja jaunu, spēcīgu un neparastu balsi, kura tomēr, atšķirībā no daudziem citiem modernistiem, tiecās nevis radikāli nošķirties no iepriekšējo paaudžu radītā, bet gan turpināt tradīciju ar svaigiem līdzekļiem — vienā dzejolī sapludinot dažādus valodas slāņus, stilus un laikmetus, bet taja pašā laikā izmantojot arī angļu dzejas tradicionālos elementus. Eliota slavenākais darbs ir 1922. gadā publicētā poēma “Nīkā zeme” (The Waste Land), kuras simtgadei par godu pat radīta īpaša aplikācija. Latviski Eliots atdzejots relatīvi daudz, taču šis ir pirmais plašākais viņa dzejas kopojums.
Protams, 21. gadsimtā var būt dažādi viedokļi par to, cik ģeniāls ir tas vai cits Eliota darbs, taču, lai diskusija būtu auglīga, šie darbi ir jāiepazīst un jāizlaiž arī caur latviešu valodas filtru. Kaut gan atsevišķu Eliota darbu atdzejojumi publicēti gan Latvijā, gan trimdā, līdz šim tie nav apkopoti krājumā. Daudzi nozīmīgi darbi nav arī tulkoti vai publicēti. Tāpēc “Neputna” izdotā izlase uzskatāma par ļoti būtisku ieguldījumu 20. gadsimta klasikas apguvē un arī latviešu dzejas lauka uzturēšanā un kopšanā.
Ieva Lešinska
Dzejas izlases sastādītāji ir dzejnieks Kārlis Vērdiņš un tulkotāja Ieva Lešinska. Lielāko daļu atdzejojumu veikuši paši sastādītāji, taču izlasē iekļauti arī divi Vizmas Belševicas atdzejojumi. Krājumu papildina Ievas Lešinskas ievads “Eliots ceļā uz Absolūtu”, kā arī Kārļa Vērdiņa komentāri un bibliogrāfija.