Ivara Šteinberga ceturtais dzejas krājums “Stāsti” jau ar nosaukumu vien piedāvā apvērsumu. Šajā grāmatā viņš turpina dzejprozas, prozas un dzejas formu alķīmijas eksperimentus, arvien meklējot jaunu izteiksmi latviešu valodā, un ne vien turpina attīstīt sava rokraksta meistarību, bet kļūst drosmīgāks arī tematiskajā fokusā.
Par ko stāsta šie stāsti? Par vērīga prāta pieredzi tumšā, spriedzes pilnā laikā, kara un nelaimju ēnā. To iespējams skatīt kā politisku dzeju brīdī, kad politiska dzeja atkal ir kļuvusi par eksistenciālu nepieciešamību; vienlaikus viņš izsprūk no tukšo saukļu estētikas lamatām, pretindi meklējot valodas novatorismā, kas dzen saknes nopietnā pētniecības darbā un intelektuālā spēkā.
— Redaktors Henriks Eliass Zēgners
Ivars Šteinbergs (1991) ir dzejnieks un atdzejotājs. Latviešu presē publicē dzejoļus, atdzejojums un literatūrkritiskus rakstus kopš 2012. gada. 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju un 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (ASV) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Studējis doktorantūrā Latvijas Kultūras akadēmijā Kultūras teorijas programmā. 2020. gadā klajā nācis viņa debijas dzejas krājums “Strops” (“Neputns”), kas 2021. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā un ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju. Par dzejas krājumu “Jaunība” (2022) ieguvis Latvijas literatūras gada balvu.