Home
Klajā nāk Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums

Klajā nāk Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums

“Vadi” ir Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums. Tā redaktors ir dzejnieks Arvis Viguls, savukārt dizainu veidojis brālis Y.

“”Vadu” centrā ir cilvēcisku attiecību tīklojums, kas mājo atmiņās un mantiskās liecībās, ietverdams dažādas radniecības un tuvības formas. Īpašu lomu krājumā spēlē vērojumi, trausli ķermeniski tēli un pati valoda, kuras vadi nes aizgājušo un klātesošo balsis,” par savu pirmo dzejas krājumu stāsta autors.

Krājuma redaktors dzejnieks Arvis Viguls norāda: “Edvarda Kuka debijas krājuma tapšanai esmu sekojis līdzi jau no pirmajām manuskripta versijām. Šajā procesā Kuks kā dzejnieks ir turpinājis meklēt un augt, un “Vados” debitē jau nedaudz cits, pavisam noteikti daudz nobriedušāks dzejnieks un cilvēks nekā pirmajās publikācijās. Tomēr nekur nav zudusi jauneklīgā mīlestība pret valodu, kas radījusi spilgtus izteiksmes līdzekļus un savdabīgus formas risinājumus, kādi, šķiet, nevarētu ienākt prātā nevienam citam kā vienīgi Edvardam.”

Edvards Kuks (1997) ir dzejnieks, atdzejotājs, bērnu dziesmu tekstu autors (“Tutas lietas”, “Emī un Rū”, “UkuLele”) un dzejas un hiphopa kritiķis. Kopš 2015. gada publicējies izdevumos "Satori", "Punctum", "Domuzīme" u. c. Kuka dzeja iekļauta jauno dzejnieku antoloģijā "Kā pārvarēt niezi galvaskausā?" (“Valters Dakša”, 2018) un eksperimentālās dzejas izlasē "Ja aizmirsti savu vārdu" (Paladium Kirjaat, 2020). Šobrīd Māstrihtas Universitātē studē maģistru Zinātnes un tehnoloģiju studijās.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu.

Grāmata e-veiklā šeit: Edvards Kuks "Vadi"

"Neputna" galerijas darba laiks vasarā

Working hours in summer

1) In July and August on Fridays Neputns Gallery will be open from 11.00 a.m. till 3.00 p.m.

3) From 19th July till 1st August Neputns Gallery will be closed, the orders will not be processed during this time.

"Neputna" samta sērijā izdots Ērika Lindegrēna dzejoļu krājums "vīrs bez ceļa"

Erik Lindegren's "mannen utan väg" published in he Neputns bilingual velvet poetry series

The Swedish poet Erik Lindegren’s (1910–1968) cycle of forty “broken sonnets”, The Man Without a Way, is translated into Latvian by Zigurds Elsbergs.

The most important and unique collection of Swedish poetry of its time, The Man Without a Way was created between November 1939 and summer of 1940. Although Lindegren had already published his debut collection, it was with The Man Without a Way that he found his surrealistic way of writing. The author himself dubbed these poems "broken sonnets".

More: here

Izdots Ievas Rupenheites dzejoļu krājums "palaidiet sievieti"

Ieva Rupenheite’s fourth collection of poems "Let the Woman"

palaidiet sievieti (Let the Woman) is Ieva Rupenheite’s fourth collection of poems.

“Time has passed since the collection nepāriet, and there is a need for a new book, in which the author’s lyrical heroine may have lost the last remnants of lyricism,” the author says, adding that “the title does not claim a socially critical message, and it has a rather distant connection with the mood of feminism. It is a line from a poem.”

"Ieva Rupenheite’s poems reveal a purposeful work with language that allows you to see the world in an unusual light. In her fourth collection of poetry, even the most mundane situation can serve as a starting point for a language experience that tends to shoot the reader’s associations in unexpected directions." (Kārlis Vērdiņš, editor)

More: Ieva Rupenheite "Let the Woman"

Klajā nāk Kristīnes Želves romāns par Grosvaldu ģimeni

Novel about the Grosvalds family

Kristīne Želve’s novel Grosvaldi (The Grosvalds) focuses on an important family in the history of Latvia and their life for almost a hundred years.

The Grosvalds are: lawyer Frīdrihs Grosvalds, the long-term head of the Riga Latvian Society, his wife Marija Grosvalde and their five children – Mērija Grīnberga, a Latvian folk costume populariser and ethnographer, diplomat Oļģerds Grosvalds, painter Jāzeps Grosvalds, foreign service employees Līna Grosvalde and Margarēta Grosvalde, and the grandchildren – museum specialist Mērija Grīnberga Jr. and mathematician Emanuels Grīnbergs.

The novel intertwines different times, places and languages, historical vocabulary with contemporary language, the charming lightness of Belle Époque with the harshness of the birth and death of the Latvian state, exuberant playfulness with painful seriousness, authentic letters and diaries of the Grosvalds with the author’s imagination, creating the world of the Grosvalds family and the era they were destined to live in.

More: The Grosvalds