Oļegs Tillbergs pārstāv mākslinieku paaudzi, kuras apzīmēšanai izmantotas dažādas spilgtas metaforas un arī viņu pašu darbi lielā mērā balstās uz metaforisku domāšanu instalāciju, telpas, materiālu, dabas objektu, jaunradītu un jau eksistējošu priekšmetu valodā. Viņus mēdz dēvēt par “poētiskajiem” un “metaforiskajiem” instalatoriem, jo savos darbos balstījās uz tēlainiem parādību, sajūtu, ideju pārnesumiem.

Grāmatas “Oļegs Tillbergs” izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Jānis Zuzāns.

Autore, priekšvārda autore Santa Hirša. Literārā redaktore un korektore Antra Bula. Tulkotāja angļu valodā: Ieva Lešinska. Angļu teksta korektore: Iveta Boiko. Dizainers: Armands Zelčs

Kārli Zāli (1888–1942) allaž pieminam kā mūsu izcilāko monumentālistu, tajā pat laikā viņš ir arī viens no modernisma ieviesējiem Latvijas mākslā 20. gs. 20. gados. Kā monumentālās tradīcijas iedibinātājs latviešu tēlniecībā un nozīmīgākais monumentālās tēlniecības meistars viņš izceļas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Brīvības piemineklis un Brāļu kapi Rīgā mūsu kultūrā ieņem kanonisku vietu, šie darbi dziļi iesakņojušies latviskajā pasaules izjūtā. 

Autore: Māra Lāss. Sērijas redaktore Laima Slava. Sērijas dizains: Anta Pence. Literārā redaktore: Guna Pence. Tulkotāja: Iveta Boiko

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Jāņa Zuzāna atbalstu.

Šajā grāmatā publicētās dienasgrāmatas aptver periodu sešpadsmit gadu garumā.

Šajā laikā daudz kas ir mainījies ne tikai Latvijā un pasaulē, kultūrā un politikā, interneta un sakaru tehnoloģijās, bet arī Andras Neiburgas dzīvē. Viņa pārtrauca rakstīt daiļliteratūru, taču kādu laiku vēl turpināja rakstīt slejas laikrakstā «Diena», nedaudz tulkoja un dramatizēja tekstus teātriem. Viņa kļuva par divu uzņēmumu vadītāju un līdzīpašnieci, vienlaicīgi vadot gan «Neiburgu īpašumus», gan viesnīcu un restorānu «Neiburgs». Pēdējais daudz pieminēts — ar visām tapšanas, finansējuma un apsaimniekošanas problēmām. Ārzemju braucieni, izstāžu, biennāļu, operizrāžu apmeklējumi, interese par viesnīcu biznesu, dizainu, restorānu vadību, kulināriju, kino un teātri, teju vai visu jaunāko grāmatu izlasīšana, bērnu audzināšana, rūpes par savu vecāku veselību un labbūtību, rūpes par mājdzīvniekiem, lauku māju, attiecības ar radiniekiem un dzīvesbiedru, bažas un trauksmes — tā visa šajās dienasgrāmatās ir tik daudz, ka brīžiem nav aptverams, kā to visu varēja paspēt izdzīvot un izdarīt, pārdzīvot un pierakstīt viens cilvēks. 

"Visam pāri — īstums, kāds iespējams tikai tad, ja cilvēkam no jums patiešām neko nevajag, pat ne tas, lai jūs viņu atzītu par dzejnieku. Viņš mums ļauj ielūkoties aiz pelēkajām durvīm, aiz žaketes pogām, no bērnistabas viņš jūs aiz rokas izvedīs pa Šūmaņa apli un aizvedīs jūs atpakaļ uz mežu, kurā vecāmāte iet stiprā vējā un meklē sēnes, kā arī valsts svētkos mums cels galdā bietes. Būtiska, īsta un Latvijas dzejā ļoti vajadzīga balss," vēsta krājuma redaktore Agnese Krivade.

Ingmāra Freimaņa dzejoļu krājuma “Sirds un mute” izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Redaktore: Agnese Krivade. Korektors: Rūdis Bebrišs. Dizainere: Anta Pence

Ludolfs Liberts (1895–1958) ir viens no spilgtākajiem talantiem, kas sevi spoži apliecinājis, kopā ar klasiskā modernisma paaudzi veidojot brīvās Latvijas enerģētiski uzlādēto kultūrvidi. Liberta dzīvi un devumu glezniecībā plašā pētījumā aplūkojusi mākslas zinātniece Dace Lamberga. Ludolfa Liberta spožo mantojumu scenogrāfijā un kostīmu mākslā izpētījusi Ludolfa Liberta izstādes LNMM kuratore Natālija Jevsejeva. To papildinās nelieli ieskati Liberta un slavenā vācu režisora Maksa Reinharda sadarbībā (Ulrich Hermann), kā arī Liberta ieguldījums Kauņas muzikālā teātra repertuārā (Helmutas Šabasevičius). Kopsavilkums Liberta darbībai teātra pasaulē saistībā ar tālaika režijas uzdevumiem — Edīte Tišheizere. Ludolfa Liberta darbošanos grafikas jomā un Valstspapīru spiestuvē aplūko Klāvs Priedītis.

Sastādītāja un galvenā redaktore Laima Slava. Grāmatas mākslinieks: Brālis Y

Grāmatas izdošanu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Jānis Zuzāns