Atzīmējot Romana Sutas 120 gadu jubileju, klajā nāk māksliniekam veltīta monogrāfija.
Viņš bija iemiesota pašapziņa, vienmēr neizsmeļamas enerģijas pielādēts, pilns beznoteikumu optimisma, fantastisku plānu un mežonīgu cerību un — vienmēr kāvās ar naudas badu.
Anšlavs Eglītis
Monogrāfija ietver plašu albuma daļu ar atskatu uz Romana Sutas daudzpusīgo māksliniecisko darbību. Teksta daļā klasiskā modernisma pētniece Dace Lamberga par Romana Sutas dzīves un “augstās mākslas” ceļiem, Eiropas klasiskā modernisma pētniece Gledisa Fabra sniedz ieskatu starpkaru internacionālajā Parīzes mākslas dzīves ainā, ieskicējot arī Sutas vietu tajā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Natālija Jevsejeva iepazīstina ar Romana Sutas scenogrāfa, interjera mākslinieka un dizainera gaitām, bet kinozinātniece Inga Pērkone paver skatu uz maz zināmo tālaika kinomākslinieka pasauli, savukārt Sutas audzēkņa Rīgas Tautas augstskolā Herberta Sila atmiņas vēsta par viņu kā pedagogu.
Izdevumu papildina Romana Sutas nozīmīgākie dzīves dati un izstāžu saraksts, bibliogrāfija, mākslas darbu attēlu saraksts, personu rādītājs, kā arī Daces Lambergas un Natālijas Jevsejevas tekstu tulkojums angļu valodā un Gledisas Fabras teksta oriģināls franču valodā.
Ir tik daudz amizantu stāstu par Romana Sutas enerģisko darbošanos sava laika latviešu mākslas skatuves un dzīves norisēs, turklāt allaž iekuļoties nepatikšanās, ka aiz tā visa nereti diemžēl piemirsts, šķiet, pats galvenais — krāšņais un daudzveidīgais viņa mākslas mantojums. Suta noteikti bija viens no sava laikmeta garšas veidotājiem, mākslas aktualitāšu apzinātājiem, mākslinieka atbildības lauka paplašinātājiem. Jaunu ceļu meklētājs glezniecībā un apdāvināts rakstītājs — viņš karoja par laikmetīgās mākslas izpratni Latvijas sabiedrībā, veidoja saites ar Eiropas mākslas centru intelektuālajiem strāvojumiem, īpaši jau tiem, kas valdīja visu mākslinieku tābrīža Mekā — Parīzē.
Laima Slava
