Sākums
Dzejas dienu balvu saņem Ivars Šteinbergs par krājumu "Strops"

Dzejas dienu balvu saņem Ivars Šteinbergs par krājumu "Strops"

Ikgadējo Dzejas dienu balvu saņem dzejnieks Ivars Šteinbergs par "Neputna" paspārnē izdoto debijas krājumu "Strops".

Ivars Šteinbergs (1991) ir dzejnieks, atdzejotājs, literatūras kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzeju publicē kopš 2012. gada. 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā, ASV (Fulbraita Ārvalstu apmaiņas studentu programma) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Šobrīd doktorants Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammā “Kultūras teorija”. Ivara Šteinberga rakstītās literatūras kritikas ir novērtētas ar nomināciju 2020. gada Normunda Naumaņa Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvai.

Izdotas Mildas Palēvičas dienasgrāmatas un apcere "Estētiskās domas attīstība Latvijā"

Izdotas Mildas Palēvičas dienasgrāmatas un apcere "Estētiskās domas attīstība Latvijā"

Mildas Palēvičas dienasgrāmatu pieraksti aptver laika posmu no 1911. līdz 1972. gadam, savukārt apcerējums “Estētiskās domas attīstība Latvijā” tapis 1960. gadā. Abi teksti tiek publicēti pirmo reizi. Izdevumu sastādījuši Dr. phil. Igors Šuvajevs un Maija Garkeviča, Mildas Palēvičas mazmeita. Redaktore ir Irēna Auziņa, savukārt dizainu veidojusi Anta Pence.

“Milda Palēviča ir neapejama Latvijas estētikā. “Estētiskās domas attīstība Latvijā. 19. gs. un 20. gs. 1. pusē” ir pirmais sistemātiskais darbs par estētisko domu Latvijā un principā joprojām vienīgais, ja neskaita Pētera Zeiles (1928‒2020) jau publicēšanas brīdī novecojušo apcerējumu. Palēviča vairākkārt mēģina darbu publicēt, tomēr dienasgaismu tas ierauga vairāk nekā pusgadsimtu pēc uzrakstīšanas,” tā izdevuma sastādītājs Igors Šuvajevs.

Milda Palēviča (1889‒1972) ir pirmā promovētā filosofijas doktore, estētikas kā akadēmiskas disciplīnas aizsācēja Latvijā, liberālā feminisma pārstāve. Filosofijas doktora grādu aizstāvējusi Sorbonnas universitātē Parīzē (1925), docējusi Latvijas Konservatorijā un Mākslas akadēmijā. Tomēr dažādu iemeslu dēļ viņas vieta ideju vēsturē nav iezīmēta, kā arī nav notikusi veikuma apjēgšana, Palēvičas mūža darbs joprojām ir neapzināts.

Par sūro apņēmīgas, talantīgas sievietes ceļu uz kārotajām zināšanām, nevairoties no personīgās un profesionālās dzīves bieži vien dramatiskiem izaicinājumiem, liecina Mildas Palēvičas Dienasgrāmatas, kuras viņa, ievērojamā izglītības darbinieka Indriķa Palēviča meita, rakstījusi visu mūžu. Tās ir 10 klades, no kurām pirmo diemžēl nav izdevies atrast. Šī izdevuma publikācija sākas ar II burtnīcu (1911‒1917), tā bagātīgi papildināta ar attēlu materiālu, liecinot par laiku, ģimeni, sabiedrību un attiecībām tik mainīgā 20. gadsimta gājumā.

Dienasgrāmatas publikācijai laipni atvēlēja mazmeita Maija Garkeviča, savukārt oriģinālraksts “Estētiskās domas attīstība Latvijā. 19. gs. un 20. gs. 1. pusē” glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas krājumā.

 Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

Iegādāties: Milda Palēviča "Dienasgrāmatas" un "Estētiskās domas attīstība Latvijā"

Arvja Vigula dzejoļu krājums "Blusu cirks"

Arvja Vigula dzejoļu krājums "Blusu cirks"

“Blusu cirks” ir ceturtais Arvja Vigula dzejoļu krājums, tajā apkopoti pēdējos četros gados tapušie dzejoļi. Krājuma redaktors ir dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš. Dizainu veidojis Armands Zelčs, iesējumam izmantojot astoņu dažādu krāsu audumu.

“Man šī ir pretstatu grāmata — absurdais un fantastiskais, kas, kā rādās, par visām varītēm cenšas iespraukties īstenībā, mijas ar autobiogrāfiskiem motīviem un reāliem faktiem, kas beigu beigās atriebjas iztēlei, izrādīdamies ne mazāk ērmīgi par manas izdomas augļiem. Treknu punktu šim krājumam, kas lielākoties sarakstīts pirms 2020. gada pavasara, ir pielikusi pandēmija — brīžam liekas, ka visa pasaule ir pārcēlusies dzīvot uz kādu no “Blusu cirka” dzejoļiem,” tā autors.

Arvis Viguls ir dzejnieks un atdzejotājs. Vigula iepriekšējie dzejoļu krājumi saņēmuši vairākas liter- atūras balvas — Latvijas Literatūras gada balvu, divkārt Dzejas dienu balvu, Ojāra Vācieša prēmiju u. c. 2017. gadā Viguls tika iekļauts 10 interesantāko un nozīmīgāko Eiropas jauno rakstnieku sarakstā, kuru publiskoja literāro organizāciju tīkls “Literature Across Frontiers” (“Literatūra pāri robežām”). Vigula dzejoļi atdzejoti un publicēti vairāk nekā 20 valodās, dzejas izlase “Adatas rokraksts” izdota Spānijā, Vācijā un Horvātijā.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma "KultūrELPA"

Iegādāties: Arvis Viguls "Blusu cirks"

Knuta Skujenieka 85 gadu jubilejā izdota Eiropas tautasdziesmu izlase

Knuta Skujenieka 85 gadu jubilejā izdota Eiropas tautasdziesmu izlase

“Tautasdziesmai nav noilguma. Skumjas, smiekli, bēdas katrā tautā ir gan savējās, bet vienlaik kopīgas,” raksta Knuts Skujenieks. Eiropas tautasdziesmu izlase “Es mīlu tikai tad, kad dziedu” nāk klajā dzejnieka un atdzejotāja 85 gadu jubilejā, un tajā apkopota Knuta darba esence. Izlases sastādītāji ir Knuts Skujenieks un Māris Salējs, dizainu veidojusi Zane Ernštreite.

“Savulaik es citās tautās meklēju radus mūsu dainai. Meklēju, meklēju, bet tā arī neatradu. Varbūt vietumis mūsu brāļos leišos, taču arī – citādā paskatā. Toties iemantoju jauku ceļojumu – riņķa danci, kurš sākās leišos un beidzās igauņos. Šo riņķa danci izveidoja kolēģe Inta Čaklā. Lai viņai mūžīga piemiņa! Kā jau katrā ceļojumā: šur tur uzkavējāmies ilgāk, citur aulekšiem, atstājot pāris dziesmiņas,” par izlases tapšanu stāsta Skujenieks.

Tautasdziesmu tulkošana Skujeniekam ir mūža darbs, aizmetņi tālākai interesei par Eiropas tautasdziesmām iespējams meklējami jau agrā bērnībā. Vēlāk jau studiju gados, 20. gs. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā, Knutam palaimējās nokļūt multietniskā vidē – M. Gorkija Literatūras institūtā Maskavā, kur akadēmiskās studijas un apgūta tulkošanas teorija. Šis pamats vēlāk jau daudz skarbākos apstākļos – apcietinājumā Mordovijas lēģerī – ļauj pašizglītības ceļā apgūt jaunas valodas, iedziļināties savas un citu tautu dzejas un folkloras avotos.

Knuta atdzejotās tautasdziesmas izdotas vairākās grāmatās, kā arī apkopotas Skujenieka “Rakstu” 2. sējumā. Tagad izlasē “Es mīlu tikai tad, kad dziedu” mums tiek dāvāta Knuta mūža darba esence – savā daudzskanībā apbrīnojami vienota Eiropas tautu dzejas aina.

Skujenieka vārdiem – možu ceļojumu, mīļie lasītāji!

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma "KultūrELPA"

Iegādāties: "Es mīlu tikai tad, kad dziedu". Eiropas tautasdziesmas

Neputns izdevis krievu konceptuālās dzejas klasiķi Dmitriju A. Prigovu

Neputns izdevis krievu konceptuālās dzejas klasiķi Dmitriju A. Prigovu

Dmitrijs Prigovs tiek uzskatīts par krievu konceptuālās dzejas klasiķi. Ilmāra Šlāpina sastādītā un atdzejotā izlase "Manas dzīves laikā" beidzot ļauj iepazīt šo spilgto un neparasto dzejnieku arī latviešu valodā. Izlase izdota “Neputna” melnajā dzejas sērijā, tās redaktors ir Aivars Eipurs, mākslinieks — Andris Breže.

Mākslinieks un skulptors Dmitrijs Prigovs (1940-2007) ir viens no spilgtākajiem krievu dzejniekiem – Maskavas konceptuālisma skolas pārstāvjiem, disidents, kas padomju laikā publicējies vien ārzemju izdevumos. Par atklāti ironisku un dzēlīgu politisko dzeju ticis represēts, pēc publiskas uzstāšanās 1986. gadā piespiedu kārtā ievietots psihiatriskajā klīnikā, no kurienes izlaists tikai pēc ietekmīgu padomju un ārvalstu literātu iejaukšanās.

Ilmārs Šlāpins: “Prigova dzejai raksturīgs ironisks konceptuālisms, stilizācija un naivisma elementu izmantojums, viņa tekstos kariķēts padomju oficiozās valodas stīvums un plakātiskums, uzsvērtā moralizācija. Viens no Prigova dzejas uzdevumiem bija dekonstruēt sastingušas domāšanas struktūras, izvēloties ne tikai padomju sabiedrības kolektīvos aizspriedumus, bet arī filozofiskus, reliģiskus un estētiskus motīvus, dodot lasītājam iespēju “turpināt” uzsākto darbu un ieguldīt lasīšanas procesā noteiktu intelektuālu piepūli.”

Izlasi papildina literatūrzinātnieka un dzejnieka Dmitrija Kuzmina priekšvārds. “Kad visa padomiskā izjaukšana un atdalīšanās no tā zaudē aktualitāti, izrādās, ka Prigova metode un instrumentārijs ar tādiem pašiem panākumiem ir pielietojams jebkuram diskursam. Jebkuru gatavo koordinātu sistēmu viņš apšauba, pakar gaisā – ne tāpēc, lai likvidētu, bet tāpēc, ka tikai tādā nosacītā, problemātiskā un nedrošā režīmā tā vēl var uzrādīt kaut jelkādas dzīvības pazīmes. Prigovs atbild uz to pašu jautājumu, kuru uzdeva Vsevolods Ņekrasovs: vai tur valodā vēl kāds ir dzīvs,” raksta Kuzmins.

Izdevums turpina “Neputna” melno dzejas sēriju, kura iepazīstina ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

Iegādāties: Dmitrijs A. Prigovs "Manas dzīves laikā"