Dr. arch. Jāņa Zilgalvja sagatavotais izdevums sērijā „Mākslas pieminekļi Latvijā” veltīts vēsturiskā Limbažu rajona sakrālajai arhitektūrai un mākslai. Limbažu rajona vēsturiskajās robežās aplūkoti dievnami tajā ietilpstošajā Limbažu pilsētā, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidrižu un Viļķenes pagastos. 

Krājuma redaktore Anna Auziņa: “Ieva Viese pēc pases datiem pieder pie 20. gs. 80. gadu beigās dzimušās paaudzes, kurā pietrūcis spēcīgu dzejnieču sieviešu, savukārt viņas laikmeta izjūta labāk iederas starp nākamās paaudzes debijām, kurām līdzās iznāk Vieses pirmais krājums. Vienlaikus tā dzejas balss ir savdabīga un patstāvīga, daudzi dzejoļi šķiet kinematogrāfiski: sirreālu animāciju virknēs tajos dinamiskā mainībā pārvietojas ar ūdens pasauli saistīti tēli, laika plūduma un psihes dzīļu motīvi; universāli arhetipi parādās konkrētā kultūrvēsturiskā un ģeogrāfiskā kontekstā, turklāt autore nesamierinās ar vizualitāti un rūpīgi strādā ar valodu un formas meklējumiem. Nosaukums “laikam” ietver gan vispārējo, gan laikmetīgo, gan arī nevienozīmīgo.”

Grāmatā izmantoti Ievas Vieses darba “Es esmu čaula un es esmu kauls I” fotoattēli. 

Grāmatas redaktore: Anna Auziņa. Korektors: Rūdis Bebrišs. Grāmatas dizainu veidojis Armands Zelčs.

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Imants Lancmanis — viens no cienījamākajiem cilvēkiem Latvijā vismaz pusgadsimta garumā — milzīgo cieņu izpelnījies ar nenogurstošo un nesavtīgo darbu, izcilu pasaules līmeņa zinātnieka erudīciju un spēju savas zināšanas nodot sabiedrībai. Būdams vispāratzīta autoritāte daudzās jomās, galvenokārt viņš pazīstams kā ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors. Taču reizē Imants Lancmanis ir latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un publisks intelektuālis.

Grāmata ir veltīta Imanta Lancmaņa mākslai — glezniecībai —, kas pilnībā savijusies ar viņa dzīvi. Gleznu tapšanu ir ietekmējusi visa redzeslokā un profesionālajā darbībā nonākusī māksla — vēsturiskie stili, vēsturiskā glezniecība un vēsturiskās ēkas —, taču reizē arī tas, kas personīgi saistījis Latvijas un pasaules mākslā gadu gaitā. Gleznu motīvus ietekmējuši arī aktuālie sabiedriskie notikumi un to vēsturiskie cēloņi.
Kā fons grāmatas tapšanai kalpojis grāmatas autores ar Imantu Lancmani kopīgi pārrunātais un pieredzētais.

Grāmatas redaktore: Laima Slava. Dizains, makets un attēlu apstrāde: Katrīna Vasiļevska.

Izdevējs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar apgādu “Neputns”.

Attēlā: Pašportrets pie ābolu vainaga. 2011. Audekls, eļļa. 115,5 x 88 cm. Zuzānu kolekcija

Lasītāji Valteru Benjaminu (1892-1940) pazīst galvenokārt kā kritiķi un filozofu, kurš jaunībā rakstījis par vācu romantismu, vēlāk teoretizējis par fotogrāfiju un kino, bet dzīves pēdējos gadus veltījis deviņpadsmitā gadsimta Parīzes apcerēšanai un protestam pret fašismu. Šajā izdevumā, kas Igora Šuvajeva tulkojumā ietver darbus “Vienvirziena iela” (1928) un “Bērnība Berlīnē gadsimtu mijā” (1938), mēs iepazīstam Benjaminu kā rakstnieku, kurš lieliski izpratis modernitātes raksturu un būs aktuāls tik ilgi, kamēr mēs turpināsim domāt par literatūru, mākslu un vēsturi. 

Darbs “Vienvirziena iela” iezīmē pagriezienu Benjamina meklējumos un veltīts latviešu režisorei Asjai Lācis (1891-1979). Savukārt teksts “Berlīnes bērnība gadsimtu mijā” ir Benjamina pēdējais autorizētais darbs viņa projektā “Pasāžas”, un tajā iekļauta arī Benjamina pieredze, īslaicīgi uzturoties Rīgā.

Skatuves mākslas tulkojumu antoloģija tapa kā atbilde uz nepieciešamību pētīt, izprast un skaidrot parādības, kas kopš 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimtā ir novērojamas pasaulē, kā arī ieplūdušas un nepārprotami ietekmējušas mūsdienu Latvijas teātri. Izdevumā vienkopus izlasāmas teorijas, personīgi pārspriedumi un ierosinājumi domāšanai par laikmetīgās skatuves mākslas praksēm. Antoloģijā iekļauti tādu autoru kā Hansa Tīsa Lēmana, Ērikas Fišeres-Lihtes, Tima Etčelsa, Milo Rau, Klēras Bišofas u. c. teksti.

Sastādītāji Evarts Melnalksnis un Dārta Ceriņa
Projekta vadītāja Kristīne Freiberga

Tulkotāji: Inta Balode, Dārta Ceriņa, Linda Gediņa, Laine Kristberga, Andris Kuprišs, Gundega Laiviņa, Ieva Maurāne, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Evarts Melnalksnis, Laila Niedre, Santa Remere, Inga Rozentāle-Pejū, Katrīna Rudzīte, Astra Skrābane, Jana Vērdiņa, Arvis Viguls

Redaktori: Kitija Balcare, Laila Burāne, Dārta Ceriņa, Kristīne Freiberga, Zane Kreicberga, Laine Kristberga, Gundega Laiviņa, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Evarts Melnalksnis, Laila Niedre, Beata Paškevica, Maija Pavlova, Didzis Ruicēns, Laura Stašāne, Elvīra Šimfa, Edīte Tišheizere, Baiba Tjarve, Līga Ulberte

Literārie redaktori un korektori Juta Ance Ķirķis un Raimonds Ķirķis
Dizainers Aleksejs Muraško

Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds