Sākums
Pagalma izpārdošana 23. augustā

Pagalma izpārdošana 23. augustā

Arī šogad 23. augustā aicinām uz "Neputna" noliktavas tīrīšanu jeb "Pagalma izpārdošanu". Un arī šogad, drošības apsvērumu dēļ, izpārdošana notiks "Neputna" virtuālajā pagalmā www.neputns.lv un "Neputna" galerijā (Tērbatas 49/51). Jāpiemin, ka "Neputna" galerijā vienlaicīgi var atrasties 1 pircējs, tādēļ aicinām ieplānot laiku ar rezervi vai izmantot interneta veikalu.

Svarīgākais par izpārdošanu:
Kad: 23. augustā
Kur: www.neputns.lv un "Neputna" galerijā Tērbatas 49/51
Cikos: www.neputns.lv no 00.01-24.00; "Neputna" galerijā no 11.00-18.00
Cenas: 1, 2, 3, 5, 10 € (izpārdošanas cenas attiecas uz atsevišķām, īpaši akcijai atlasītām grāmatām)
Norēķini: www.neputns.lv iespējams norēķināties ar karti, kā arī samaksāt, saņemot pasūtījumu "Neputna" galerijā. "Neputna" galerijā iespējams norēķināties ar karti un skaidrā naudā.
Piegāde: interneta veikala pirkumus piegādājam uz Omniva pakomātu, sūtām ar Latvijas Pastu, kā arī ar velokurjeru Rīgas teritorijā.

Jaunums: grāmatu pēdējie eksemplāri.

Klajā nācis režisores un pedagoģes Annas Eižvertiņas "Ceļvedis darbības teātrī"

Klajā nācis režisores un pedagoģes Annas Eižvertiņas "Ceļvedis darbības teātrī"

Režisore, pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore emeritus Anna Eižvertiņa radījusi mācību līdzekli profesionālās teātra mākslas teorijā latviešu valodā. Ceļveža dizainu veidojis Armands Zelčs.

“20. gadsimta teātra reformas un atklājumi ir saistīti ar pētījumiem profesionālās aktiera meistarības un režijas mākslā, atrastām un praksē pārbaudītām likumsakarībām, kuras tiek lietotas Eiropā un citviet pasaulē gan lielāko daļu pagājušā gadsimta, gan mūsdienās. Ir izstrādājušies profesionāļu likumi, jēdzieni, valoda, ko vēlējos apkopot un darīt zināmu profesionālo aktiera un režijas meistarību studējošajiem Latvijā. Jāpiezīmē, ka darbs nepretendē uz atklājumiem, ja nu vienīgi — uz teātra mākslā jau atklāto likumu apkopotu un sakārtotu struktūru to apgūšanas secībā. Tie ir likumi, kurus pati esmu lietojusi savā aktiera meistarības pedagoga un režijas praksē, iestudējot izrādes ne tikai ar studentiem, bet pētot arī dažādu tautību izcilu režisoru izrādes 20. un 21. gadsimtā un viņu atstāto teorētisko mantojumu,” stāsta autore.

Grāmatas desmit nodaļās autore sniedz ieskatu teātra vēsturē, detalizēti pievēršas aktiera darbam, režijas teorijai un praksei, režisora darbam, muzikālajai partitūrai u. c. Ceļvedim ir pievienoti pielikumi ar atsevišķu grāmatā pieminēto personību (Ježijs Grotovskis, Oļģerts Kroders, Vsevolods Meierholds u. c.) oriģināldarbu fragmentiem.

Anna Eižvertiņa beigusi Maskavas Valsts Teātra institūtu (1975) un tā aspirantūru (1980). Vairākas aktieru paaudzes Annu redz kā skolotāju. Viņa bijusi aktiermeistarības pasniedzēja Liepājas teātra studijā, Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā (1983–1986), aktiermeistarības un režijas pasniedzēja Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988–1997), Latvijas Kultūras akadēmijā (no 1991, profesore emeritus). Eižvertiņa izveidojusi un vadījusi neatkarīgo teātri ”Skatuve” (1991–2020).

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Kultūras akadēmija

Iegādāties: Anna Eižvertiņa "Ceļvedis darbības teātrī: profesionālās aktieru un režijas mākslas teorija".

 

Klajā nāk Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums

Klajā nāk Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums

“Vadi” ir Edvarda Kuka pirmais dzejoļu krājums. Tā redaktors ir dzejnieks Arvis Viguls, savukārt dizainu veidojis brālis Y.

“”Vadu” centrā ir cilvēcisku attiecību tīklojums, kas mājo atmiņās un mantiskās liecībās, ietverdams dažādas radniecības un tuvības formas. Īpašu lomu krājumā spēlē vērojumi, trausli ķermeniski tēli un pati valoda, kuras vadi nes aizgājušo un klātesošo balsis,” par savu pirmo dzejas krājumu stāsta autors.

Krājuma redaktors dzejnieks Arvis Viguls norāda: “Edvarda Kuka debijas krājuma tapšanai esmu sekojis līdzi jau no pirmajām manuskripta versijām. Šajā procesā Kuks kā dzejnieks ir turpinājis meklēt un augt, un “Vados” debitē jau nedaudz cits, pavisam noteikti daudz nobriedušāks dzejnieks un cilvēks nekā pirmajās publikācijās. Tomēr nekur nav zudusi jauneklīgā mīlestība pret valodu, kas radījusi spilgtus izteiksmes līdzekļus un savdabīgus formas risinājumus, kādi, šķiet, nevarētu ienākt prātā nevienam citam kā vienīgi Edvardam.”

Edvards Kuks (1997) ir dzejnieks, atdzejotājs, bērnu dziesmu tekstu autors (“Tutas lietas”, “Emī un Rū”, “UkuLele”) un dzejas un hiphopa kritiķis. Kopš 2015. gada publicējies izdevumos "Satori", "Punctum", "Domuzīme" u. c. Kuka dzeja iekļauta jauno dzejnieku antoloģijā "Kā pārvarēt niezi galvaskausā?" (“Valters Dakša”, 2018) un eksperimentālās dzejas izlasē "Ja aizmirsti savu vārdu" (Paladium Kirjaat, 2020). Šobrīd Māstrihtas Universitātē studē maģistru Zinātnes un tehnoloģiju studijās.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu.

Grāmata e-veiklā šeit: Edvards Kuks "Vadi"

"Neputna" galerijai vasarā saīsināts darba laiks

"Neputna" galerijai vasarā saīsināts darba laiks

"Neputna" galerija jūlijā un augustā piektdienās ir atvērta no 11.00 līdz 15.00.

 

"Neputna" samta sērijā izdots Ērika Lindegrēna dzejoļu krājums "vīrs bez ceļa"

"Neputna" samta sērijā izdots Ērika Lindegrēna dzejoļu krājums "vīrs bez ceļa"

Zviedru dzejnieka Ērika Lindegrēna (Erik Lindegren, 1910–1968) četrdesmit “saspridzināto sonetu” ciklu “vīrs bez ceļa” atdzejojis Zigurds Elsbergs. Grāmata izdota “Neputna” bilingvālajā samta dzejas sērijā.

“Cik man zināms, latviešiem gluži tāda dzejnieka – tik jaudīga sirreālista – nav, tāpēc ceru, ka šiem tekstiem būs ne tikai kultūrvēsturiska nozīme, bet arī sava loma šodienas dzīvajā dzejas procesā,” tā krājuma redaktors Jānis Elsbergs.

Sava laika nozīmīgākais un īpatnējākais zviedru dzejas krājums “vīrs bez ceļa” tapis no 1939. gada novembra līdz 1940. gada vasarai. Lai gan Lindegrēns jau bija izdevis debijas krājumu, tikai ar “vīrs bez ceļa” viņš atrod savu sirreālistisko rakstības veidu. Pats autors šos dzejoļus nosauca par “saspridzinātiem sonetiem”. Ar klasiskā soneta formu tos vieno tikai rindu skaits – 14 (kas sadalīts septiņās divrindēs). Rakstīts bez lielajiem burtiem, atskaņām un tikpat kā bez pieturzīmēm. Zigurds Elsbergs par krājumu priekšvārdā raksta: ““vīrs bez ceļa” bija kā Otrā pasaules kara un Somijas – Padomju Savienības kara šausmu un sāpju izraisīts uzliesmojums.”

Grāmatu papildina redaktora Jāņa Elsberga pēcvārds par atdzejotāju, viņa tēvu Zigurdu Elsbergu. “Zigurds Elsbergs darbu ar šo grāmatu aizsāka 1968.–1969. gadā kopā ar Vizmu Belševicu (seši dzejoļi publicēti 1969. gada almanahā Dzejas diena). Sekoja 50 gadu pauzīte, līdz viņš, vijoļmeistars pēc pamatprofesijas, pie šī darba atgriezās un to pabeidza.”

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu.

Vairāk: Ēriks Lindegrēns "vīrs bez ceļa"