Laima Slava: “Borisa Bērziņa iztēle šajā plastiskās formas lineāro iespēju valstībā šķiet neizsmeļama un pašas līnijas iespēju pārvaldība – ģeniāla. Pāris vilcienos uzburtais ir tikpat reāli raksturīgs un dzīvelīgs kā no štrihu kaskādēm iznirstošais. Tāpat – tematiskā atvērtība visdažādākos virzienos.” 

Grāmatas dizains: Anta Pence

* * *

Man labāk patīk dzejoļi par veciem kungiem
nekā par Latvijas ainavām.

Ik reizes, kad ieraugu kādu vecu kungu,
it īpaši, ja inteliģentu no skata,

piemēram, sirmiem, plāniem matiem,
ar brillēm, apsārtušiem vaigiem,
vējā asarojošām acīm,
ar mazliet drebošām, dzīslainām rokām
izejamās drēbēs, šūtā mētelī
vai valkātā, bet labā uzvalkā –
kā profesors Kļaviņš Centrālajā stacijā
vai profesors Bībers Latvijas Pastā,

bet var būt arī vasarā uz lauku ceļa:
vienkāršs vecs vīrs darba drēbēs
šmakstinādams notiesā speķamaizi,

ik reizes noskaitu “Esi sveicināta”
par viņa veselību

un vienlaikus ienīstu šos vecos vīrus
par to, ka viņi nav mans papiņš.

 

Grāmatas dizains: Armands Zelčs

Grāmatas struktūru veido Anša Rūtentāla izrādes “Krāsas (Noskaņu spēles). Ceļojums” (1982) sižetiskā līnija. Saglabājot izrādes daļu oriģinālos nosaukumus un pakārtojot tiem Rūtentāla dzīves posmus, grāmata atklāj mākslinieka ceļu. Grāmatā iekļautie Rūtentāla ieraksti mīmu ansambļa un Kustību teātra dienasgrāmatā ļauj nepastarpināti uztvert mākslinieka dzīves redzējumu radošajās un ikdienas norisēs.

Grāmatas dizains: Klāvs Priedītis