* * *

Man labāk patīk dzejoļi par veciem kungiem
nekā par Latvijas ainavām.

Ik reizes, kad ieraugu kādu vecu kungu,
it īpaši, ja inteliģentu no skata,

piemēram, sirmiem, plāniem matiem,
ar brillēm, apsārtušiem vaigiem,
vējā asarojošām acīm,
ar mazliet drebošām, dzīslainām rokām
izejamās drēbēs, šūtā mētelī
vai valkātā, bet labā uzvalkā –
kā profesors Kļaviņš Centrālajā stacijā
vai profesors Bībers Latvijas Pastā,

bet var būt arī vasarā uz lauku ceļa:
vienkāršs vecs vīrs darba drēbēs
šmakstinādams notiesā speķamaizi,

ik reizes noskaitu “Esi sveicināta”
par viņa veselību

un vienlaikus ienīstu šos vecos vīrus
par to, ka viņi nav mans papiņš.

 

Grāmatas dizains: Armands Zelčs

Ieteikumi

1.

Dārgais Doktor S.,
Pēdējā laikā daudz vilšanās. Kā izeju no mājas, tā vilšanās; ieslēdzu
TV — vilšanās; mēģinu uzcept franču omleti — Jūs jau sapratāt...
Agrāk tie bija sīkumi — maiznīcas kafija ūdeņaina, eklērs —
pārāk ciets, bet tagad pat savus mīļos romānus nelasu, jo zinu —
būs vilšanās.

Beigu beigās saņēmos Jums uzrakstīt, lai gan liekas, no tā nebūs ne-
kādas jēgas. It viss man liek vilties, un es nezinu, kā izkļūt no šī jū-
rascūciņas rata.

Dziļā cieņā,
Vīlusies

 

Dārgā Vīlusies,

Mūsdienās daudzās valstīs notiek eksperimentācija ar domu pār-
raidīšanu. Domu spēku neviens neapšauba. Jūs acīmredzot pār-
raidāt sliktas domas. Iesaku no tām attīrīties. Katru vakaru, pilnā

stundā starp plkst. 19.00 un pusnakti, sakiet skaļi vai klusībā seko-
jošos vārdus:

“Sliktām domām nau kur likties,
Galvā tām sāk nepatikties.
Latviju latviešiem!”

Trejdekšņa īpašnieki var to žvandzēt pirms un pēc teiciena, jo trej-
deksnis palīdz tīrīt gaisu un padzīt drēgnās prāta pišiņas. Var arī

paņemt un pa sacīšanas laiku rokā turēt jumja zīmi.
Vienmēr Jūsu —
Doktors S.

Grāmatas dizains: Klāvs Priedītis

Bezmiega pilsēta

(Bruklinas tilta noktirne)

Debesīs neguļ neviens. Neviens, neviens.
Neguļ neviens.
Mēness radības ošņājas un riņķo ap savām būdiņām.
Dzīvas iguānas nāks kost vīriešiem, kuri nesapņo,
un bēglis ar salauztu sirdi sastaps uz stūra
neticamu krokodilu, rāmu zem zvaigžņu maigajiem
nemieriem.

Pasaulē neguļ neviens. Neviens, neviens.
Neguļ neviens.
Tālākajā kapsētā ir mironis,
kas trīs gadus sūkstās
par izkaltušu ainavu ceļgalā;
un bērns, ko šorīt apbedīja, raudāja tik gauži,
ka bija jāsauc suņi to mierināt.

Dzīve nav sapnis. Sargies! Sargies! Sargies!
Mēs veļamies lejā pa kāpnēm, lai ēstu miklu zemi,
vai kāpjam augšup pa sniega šķautni kopā ar mirušu
dāliju kori.
Taču nav ne aizmirstības, ne sapņa:
jēla miesa. Skūpsti sasien mutes
svaigu vēnu mezglā,
un tas, kurš izcieš savas sāpes, izcietīs tās bez atelpas,
un tas, kurš bīstas nāves, nesīs to sev plecos.

 

Atdzejotājs: Arvis Viguls

Grāmatas dizains: Andris Breže

 

Grāmatas struktūru veido Anša Rūtentāla izrādes “Krāsas (Noskaņu spēles). Ceļojums” (1982) sižetiskā līnija. Saglabājot izrādes daļu oriģinālos nosaukumus un pakārtojot tiem Rūtentāla dzīves posmus, grāmata atklāj mākslinieka ceļu. Grāmatā iekļautie Rūtentāla ieraksti mīmu ansambļa un Kustību teātra dienasgrāmatā ļauj nepastarpināti uztvert mākslinieka dzīves redzējumu radošajās un ikdienas norisēs.

Grāmatas dizains: Klāvs Priedītis

Jānis Kalnačs: “Šternberga grafikas tehniku pārvaldīšana un amatnieciskā nostrādātība ir izcila vērtība mūsdienu izplūdušajā, tik pat kā bez kritēriju mākslas pasaulē.”

Šī grāmata ir skatījums uz piemirsto mākslinieku, kas nepazuda ASV, līdz pat mūža galam darbojoties savā profesijā, jo īpaši atraisoties mūža pēdējos piecpadsmit gados. Tas ir mēģinājums salipināt Šternberga darbības abus posmus, ko pārrāva padomju okupācija un Otrais pasaules karš.

Grāmatas dizains: Anta Pence