Jēkabs Kazaks, unikāli apdāvināts gleznotājs, zīmētājs un laikmetīgi domājošs mākslas teorētiķis nodzīvoja 25 gadus (1895—1920), taču viņa atstātais radošais mantojums uzskatāms par spilgtāko parādību latviešu klasiskā modernisma glezniecībā.
Jēkaba Kazaka dzīvais lielpilsētnieka gars mākslā tiecās pēc drosmīgiem risinājumiem un novatoriskiem eksperimentiem, meklējot arvien jaunu izaicinājumu savām profesionālajām spējām un talantam.
Viņa atstātais radošais mantojums liecina par atraisītu domas lidojumu un azartisku aizrautību, katra glezna un zīmējums ir unikāls, katrā, balstoties uz iepriekšējiem atradumiem, pievienotas svaigākās atziņas, kas skāra jūtīgā jaunā cilvēka sirdi, prātu un redzi.
Monogrāfiju papildina Jēkaba Kazaka darbu zinātniskais katalogs, izstāžu saraksts, nozīmīgākā bibliogrāfija, personu rādītājs, kā arī kopsavilkums angļu valodā.