Trešdiena galerijā — īsā diena, galerija būs atvērta līdz 15.00.

23. un 24. jūnijā galerija slēgta.

Lai lustīga svinēšana!

2022. gads Latvijas mākslā un kultūrā iekrāsojies slavenā ainavista Vilhelma Purvīša zīmē.

Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, latviešu mākslas ikonai Vilhelmam Purvītim joprojām nav ticis izveidots pienācīgs darbu albums — izdevums, kurā mēs iespējami pilnvērtīgi sastaptos tieši ar viņa glezniecību visā tās krāšņumā un daudzveidībā.

Bet nu šis robs ir aizlāpīts, un saulgriežos “Neputnā” ir klāt mākslinieka monogrāfiskais albums “Purvītis”, kura pamattekstu rūpīgi tapinājusi mākslas pētniece Kristiāna Ābele. Māksliniece Inese Hofmane.

Grāmata pieejama šeit.

 

Eseju sērijas turpinājumā — ar spožu talantu dāsni apveltītais somu dzejnieks, prozists, esejists, pamfletists un tulkotājs Penti Sārikoski (1937—1983). Maima Grīnberga latviešu valodā iztulkojusi trīs Sārikoski dienasgrāmatas “Ir vai nav” (1980), “Eiropas mala” (1982) un “Bretaņas dienasgrāmata” (1983), tās iecerēts izdot vienā izdevumā.

Dienasgrāmatas Penti Sārikoski rakstīja no jaunības gadiem līdz mūža galam (ar pārtraukumu no 1958. gada līdz 60. gadu otrajai pusei). Pēc viņa nāves tās sāka publicēt, un pagaidām iznākušas sešas biezas grāmatas ar komentāriem un pēcvārdiem, to kopapjoms ir vairāk nekā 2600 lpp. Kā var spriest pēc dienasgrāmatu ierakstiem, Sārikoski bija pārliecināts, ka arī tās reiz tiks publicētas, un ar tādu apziņu tās arī rakstīja. 

Dienasgrāmatas un arī dzeju Sārikoski būvēja no visa, kas viņu interesēja (politika, etimoloģija, ģenealoģija, valoda, vēsture, etnogrāfija, semiotika utt.), no pārdomām par to, ko viņš rakstīja vai tulkoja, no tā, kas notika apkārt, kur bija aizbraucis un ko tur piedzīvoja, ko lasīja, ko dzēra un ēda, ko runāja ar cilvēkiem, domāja, atcerējās.

Tulkojums: Maima Grīnberga.

Redaktors Arturs Hansons.

Sērijas māksliniece Anna Aizsilniece.

Grāmata pieejama šeit.

Par savu trešo dzejas krājumu autore saka: “Mans jaunais dzejoļu krājums ir ceļojums darbības vārdā ar sakni “mīl”. Tas kā amerikāņu kalniņos mētā augša un lejā līdz aizved pie lietvārda — “aizmīlestība”.”

Madara Gruntmane (1981) dzejā debitējusi 2015. gadā ar krājumu “Narkozes” (angļu tulkojums iznācis 2018. gadā, 2015. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas lasītāju simpātijas balvu). Otrais krājums — “Dzērājmeitiņa” — izdots 2018. gadā.

Grāmatas redaktors Guntars Godiņš.

Mākslinieks Armands Zelčs.

Grāmata pieejama šeit.

Jūnija grāmata “Neputnā” — Silvija Grosa “Dekors Rīgas jūgendstila arhitektūrā”.

Grāmata pieejama par īpašu cenu šeit.