Rutas Štelmaheres ceturtais dzejoļu krājums.
“Šajā grāmatā organiski saplūst Rutas Štelmaheres dzejnieces un gleznotājas Dieva dotie spēcīgie talanti. Ar mākslinieces aci un jūtīgu sirdi uztverta un nevainojamā izteiksmē atveidota mūsdienu Latvija, tās cildinātas un necildinātas vietas un cilvēku likteņi. Krājums patiešām ir mākslinieciski izcils un tematiski pirmreizīgs,” krājumu raksturo Jānis Rokpelnis.
Kamēr grāmatas autore klīst pa ciematu un pilsētu ielām, gar muižām, pilīm, baznīcām un mazām noskretušām savrupmājām, kāds viņai seko. Kamēr viņa iet caur tumšu, noslēpumainu mežu vai miglainā pļavas kafejnīcā vēro akmeņu dīgšanu, kāds lej tēju no mākoņa lejkannas. Kamēr caur dažādu gadsimtu logiem viņa nekautrīgi cenšas saskatīt pazīstamus vaibstus un izdomātas sejas, kāds caur mūžīgu logu vēro arī viņu. Mūžīgais Kalps, kurš veido daudzdimensionālu kopainu, kamēr viņa atklāj tikai sīku detaļu ēnas.
Ruta Štelmahere
Māksliniece un dzejniece Ruta Štelmahere dzejoļus publicē kopš 1983. gada. Izdoti dzejoļu krājumi “Ieskaties sēklai acīs” (1998), “Klēpis” (2011), par kuru autore saņēma Latvijas literatūras gada balvu, un “Krekls” (“Neputns”, 2016), kurš saņēma nomināciju Latvijas literatūras gada balvai. Štelmaheres dzeja tulkota un izdota angļu, krievu un spāņu valodā.