Artis Ostups savā piektajā dzejoļu krājumā ir nonācis līdz iepriekš viņa daiļradē neredzētam aspektam: mierpilnām un samiernieciskām attiecībām ar pasauli. Ir pierimusi viņa poētiskajam stilam raksturīgā taustīšanās tumsā – tādu tēlu un metaforu darināšana, kas dzīvo tikai nakts aizsegā. “Patiesībā” dzejnieka skatiens pat sīkākajās vides detaļās uzkurina ugunsgrēkus vai laiku sasaldē ledū, kuru drīz arī atkausē. Viņu interesē cilvēku un cilvēcīgā pasaule, uz ko tostarp norāda krājumā itin lielais skaits aizšifrēto veltījumu.
Būtiskākais, kas sakāms par krājumu “Patiesība”, ir rodams apstāklī, ka Ostups līdz latviešu literatūrā reti sasniegtai perfekcijai ir izkopis metonīmiju un sinekdohu lietojumu, tā atsvešinādams lirisko “es” no viņa subjektivitātes un padarīdams to par daļu no apkārtnes un tās ikdienišķās materialitātes. Iespējams, norādīdams, ka tieši tajā arī patvērusies Patiesība.
— Redaktors Raimonds Ķirķis.
Artis Ostups ir dzejas krājumu “Biedrs Sniegs”, “Fotogrāfija un šķēres”, “Žesti” un “Variācijas par mēness tēmu” autors. Par pēdējo saņēmis Dzejas dienu balvu. Patlaban strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, kā arī vada laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu “Punctum”.