“Tautasdziesmai nav noilguma. Skumjas, smiekli, bēdas katrā tautā ir gan savējās, bet vienlaik kopīgas,” raksta Knuts Skujenieks. Grāmata nāk klajā dzejnieka un atdzejotāja 85 gadu jubilejā, un tajā apkopota Knuta darba esence.
Savulaik es citās tautās meklēju radus mūsu dainai. Meklēju, meklēju, bet tā arī neatradu. Varbūt vietumis mūsu brāļos leišos, taču arī — citādā paskatā. Toties iemantoju jauku ceļojumu — riņķa danci, kurš sākās leišos un beidzās igauņos. Šo riņķa danci izveidoja kolēģe Inta Čaklā. Lai viņai mūžīga piemiņa! Kā jau katrā ceļojumā: šur tur uzkavējāmies ilgāk, citur aulekšiem, atstājot pāris dziesmiņas.
Knuts Skujenieks
Tautasdziesmu tulkošana Skujeniekam ir mūža darbs, aizmetņi tālākai interesei par Eiropas tautasdziesmām iespējams meklējami jau agrā bērnībā. Vēlāk, skolu beigušam, jau studiju gados, 20. gs. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā, Knutam palaimējās nokļūt multietniskā vidē — M. Gorkija Literatūras institūtā Maskavā, kur akadēmiskās studijas un apgūta tulkošanas teorija. Šis pamats vēlāk jau daudz skarbākos apstākļos — apcietinājumā Mordovijas lēģerī — ļauj pašizglītības ceļā apgūt jaunas valodas, iedziļināties savas un citu tautu dzejas un folkloras avotos.
Knuta atdzejotās tautasdziesmas izdotas vairākās grāmatās, atdzejotais arī apkopots Skujenieka “Rakstu” 2. sējumā. Izlase “Es mīlu tikai tad, kad dziedu” ar 30 Eiropas tautu dziesmām ir Skujenieka mūža darba esence.
Skujenieka vārdiem — možu ceļojumu, mīļie lasītāji!