Poļu dzejnieka Česlava Miloša (Czesław Miłosz, 1911—2004) dzejoļu izlase samta sērijā, sastādītāja Ingmāra Balode, redaktors Jānis Elsbergs, sērijas māksliniece Anna Aizsilniece.
Poļu dzejnieks Česlavs Milošs ir dzimis 1911. gada 30. jūnijā tagadējā Lietuvas teritorijā, Šeteņos, dzīvojis Viļņā, Varšavā, Vašingtonā, Parīzē, Bērklijā, miris Krakovā 2004. gada 14. augustā. Ierakstot būtiskākās “Miloša pilsētas”, tajā vietā, kur starp gadskaitļiem parasti liek domuzīmi, mēģinu vienā teikumā fiksēt šī dzejnieka dzīvi telpiskās kategorijās. Abas — gan laiks, gan telpa — savītas, šķetinātas, abstrahētas un līdz taustāmībai pietuvinātas, ir būtiskas Česlava Miloša darbos: dzejā, prozā un esejās.
Ingmāra Balode.
Česlava Miloša dzejas mantojums ir milzīgs, pirmais no viņa 18 dzejoļu krājumiem poliski iznācis 1933. gadā, bet pēdējais sarakstītais — 2003. gadā. Latvijā līdz šim Miloša dzeja bijusi pieejama galvenokārt lielākās un mazākās atdzejas publikācijās kultūras medijos un kopizdevumos Ulža Bērziņa, Māra Salēja, Hermaņa Marģera Majevska atdzejojumos, kā arī Dagnijas Dreikas tulkotā un pašas veidotajā izlasē.
Česlavs Milošs ir viens no divdesmitā gadsimta dižākajiem un pasaulē pazīstamākajiem poļu dzejniekiem. 1980. gadā Milošs saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Viņa eseju krājums “Sagūstītais prāts” (1953; latviski Ulža Bērziņa tulkojumā, 1998) totalitārisma būtības un seku izpratnē ir neaizstājama vērtība un arī mākslas darbs.
Ingmāra Balode (1981) ir latviešu dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja. Par nopelniem poļu literatūras tulkošanā saņēmusi Polijas Republikas Nopelnu ordeņa sudraba krustu (2018). Balodes pēdējais krājums “Dzejoļi pēc mūsu” ēras iznācis izdevniecībā “Neputns” 2021. gadā.
Vairāk par grāmatu:
Andas Buševicas saruna ar Ingmāru Balodi un Māri Salēju