Lasītāji Valteru Benjaminu (1892–1940) pazīst galvenokārt kā kritiķi un filozofu, kurš jaunībā rakstījis par vācu romantismu, vēlāk teoretizējis par fotogrāfiju un kino, bet dzīves pēdējos gadus veltījis deviņpadsmitā gadsimta Parīzes apcerēšanai un protestam pret fašismu. Šajā izdevumā, kas Igora Šuvajeva tulkojumā ietver darbus “Vienvirziena iela” (1928) un “Bērnība Berlīnē gadsimtu mijā” (1938), mēs iepazīstam Benjaminu kā rakstnieku, kurš lieliski izpratis modernitātes raksturu un būs aktuāls tik ilgi, kamēr mēs turpināsim domāt par literatūru, mākslu un vēsturi.
Benjamina darbu lasīšanas atslēga: tā ir spēle ar fragmentiem, tā ir spēle, kurā lasītājs ir arī autors un veido sakarības starp dažādiem novērojumiem un atziņām. Vienlaikus tā ir pavisam nopietna nodarbe, kas atklāj zudušu laiku ar savām problēmām un cerībām, kas var radīt melanholisku noskaņojumu uz vairākām dienām.
Priekšvārda autors Artis Ostups
Krājums rosina pētīt pilsētas iekļautību dzīvē un domās, kā arī pārdomāt bērnības sabalsošanos ar turpmāko dzīvi. Darbs “Vienvirziena iela” iezīmē pagriezienu Benjamina meklējumos un veltīts latviešu režisorei Asjai Lācis (1891–1979): “Šo ielu dēvē par Asjas Lācis ielu, tās vārdā, kura to kā inženiere caurlauzusi autorā.” Tas ir modernistisks veltījums, jo akcentē emociju materialitāti un robežu nojaukšanu, un tāds ir arī Benjamina teksts, kas arvien vairāk attālinās no klusās bērnības pasaules. Saskaņā ar autoru tekstam vajag veidot ielu jeb prospektu, kam visapkārt ieraugāmi tēli, nodrošinot stereoskopisku skatījumu. Savukārt teksts “Berlīnes bērnība gadsimtu mijā” ir Benjamina pēdējais autorizētais darbs viņa projektā “Pasāžas”. Parasti Benjamina tekstā tiek izcelti šādi temati: autobiogrāfijas un vēsturiska pētījuma sasaiste, pilsētas iekļautība dzīvē, atmiņas telpiskošana un vizualizētība, mimētiskā pieredze, subjekta sairums u. tml. Vienlaikus abi teksti ir savdabīga atzīšanās mīlestībā latviešu režisorei Asjai Lācis, turklāt tekstā “Vienvirziena iela” iekļauta arī Benjamina pieredze, īslaicīgi uzturoties Rīgā — pilsētā, kam viņa dzīvē ir milzīga un joprojām nenovērtēta un neizpētīta nozīme.
Izdevums papildina apgāda “Neputns” Eseju sērijā iepriekš publicēto Benjamina darbu krājumu "Vardarbība un melanholija" (Neputns, 2020) Igora Šuvajeva tulkojumā. Benjamina saikni ar Rīgu Šuvajevs izsmeļoši aplūkojis eseju krājuma "Marginālijas" (Neputns, 2023) esejās “Benjamins un Asja” un “Benjamins Rīgā”.