Guntara Godiņa sastādītā un atdzejotā antoloģija “Sirreālisms igauņu dzejā”. Grāmata sastāv no sešu dažādu paaudžu igauņu dzejnieku Ilmara Lābana, Artura Alliksāra, Andresa Ehina, Jāna Malina, Marko Kompusa un Kristjana Haljaka dzejoļiem, apjomīga Guntara Godiņa priekšvārda un igauņu dzejnieka un literatūrzinātnieka Haso Krulla esejas par Ilmara Lābana poētiku.
Antoloģija sniedz gan plašu ieskatu Igaunijas literatūras attīstībā vairāk nekā pusgadsimta garumā, vienlīdz veiksmīgi attīstot arī sirreālisma — viena no 20. gadsimta spilgtākā un mākslinieciski attīstītākā virziena — klātbūtni latviešu valodas vidē.
Vārdu savienojums “igauņu sirreālisms” nav ne nejaušība, ne muļķība, ne arī franču vai vācu sirreālistu atdarināšana. Tas ir savdabīgs, dažādu paaudžu igauņu dzejnieku izveidots literārais virziens, kura pamatā ir klasiskā sirreālisma (arī dadaisma) pieredze un pamatiezīmes, tomēr tā ir lokāla igauņu dzejas parādība. Ilgi esmu lolojis ideju — iepazīstināt latviešu lasītāju ar sirreālisma tendencēm igauņu dzejā, izteikt savas pārdomas un atdzejot grāmatā iekļauto dzejnieku dzejoļus. Sirreālisms ir savdabīgs un ļoti iedarbīgs domāšanas veids, kam svarīgi izsist no sliedēm ierastību un pēkšņi atklāt jaunu, vēl nebijušu kontinentu mūsu apziņas okeānā.
Guntars Godiņš