Izdota grāmata “Iļģuciema stikls. No Jākoba Beka Rīgas stikla fabrikas līdz Iļģuciema stikla fabrikai (1886—1960)” — nozīmīgs fabrikas vēstures pētījums un izstrādājumu katalogs.
Grāmata ir unikāls, līdz šim nebijis pētījums par Iļģuciema stikla fabrikas vēsturi un tās produkciju. Tās pirmajā daļā — raksti un dokumentāli materiāli par Iļģuciema stikla fabrikas vēsturi, otrajā daļā — apjomīgs fabrikas produkcijas katalogs. Grāmatas vēsturisko pētījumu daļa ir bagātīgi ilustrēta ar fotoattēliem, dokumentiem, skicēm, izstrādājumu reklāmām u. c. materiāliem. Grāmatas kataloga daļā — krāšņā Iļģuciema stikla izstrādājumu parādē — apskatāmi vairāk nekā 170 atributētie Iļģuciema stikla fabrikas izstrādājumi.
Grāmatas veidotāju radošā komanda: Dr. hist. Margarita Barzdeviča, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Rīgas vēstures izpētes un ekspozīcijas darba nodaļas vadītāja (grāmatas sastādītāja, rakstu “Jakoba Beka dibinātā Rīgas stikla fabrika (1886—1915), “Ar Jakoba Beka vārdu atjaunotā akciju sabiedrība (1921—1926), “Akciju sabiedrība “Iļģuciema stikla fabrika” (1926—1940)” autore); Mg. hist. Vivita Buivida, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas Porcelāna, stikla un keramikas priekšmetu kolekcijas glabātāja (raksta “Iļģuciema stikla fabrikas izstrādājumi: ieskats kolekcijas priekšmetu atpazīšanas un atributēšanas problēmās” autore un Iļģuciema stikla fabrikas izstrādājumu Kataloga veidotāja); Mg. hist. Zita Pētersone, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Rīgas vēstures izpētes un ekspozīcijas darba nodaļas vēsturniece (raksta “Iļģuciema stikla fabrika no 1940. līdz 1960. gadam” autore); Dr. art. Ilona Audere, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja struktūrvienības “Mencendorfa nams. Rīdzinieku 17.—18. gs. māja-muzejs” vadītāja (raksta “Iļģuciema ikoniskā vāze. Ēveles muižas dārznieka mazmeitas stāsts” autore); Ilze Dūdiņa, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, stikla māksliniece (konsultante un Iļģuciema stikla fabrikas izstrādājumu Kataloga veidotāja); restauratore Ruta Bērziņa (katalogā ietverto priekšmetu restaurācija); Astrīda Meirāne un Mārtiņš Lablaiks, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotogrāfi (kataloga priekšmetu fotogrāfijas).
Grāmatā izmantoti attēli un materiāli no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Romāna Sutas; un Aleksandras Beļcovas muzeja, Bauskas muzeja, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Valsts arhīva, Kinofotofonodokumentu arhīva, Personāla dokumentu valsts arhīva, Līvānu stikla un amatniecības centra, Latvijas Mākslas muzeja un Latvijas Nacionāla vēstures muzeja krājumiem, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un privātkolekcijām.
Grāmata raksturo gan stikla rūpnieciskās ražošanas sākumu “J. Beka Rīgas stikla fabrikā”, gan sniedz priekšstatu pa rūpnieciskā stikla priekšmetu dizaina attīstību “Iļģuciema stikla fabrikā”, kā arī atspoguļo raksturīgākās izmaiņas fabrikas darbībā PSRS un nacistiskās Vācijas okupāciju laikā. 1960. gadā “Iļģuciema stikla fabrika” tika iekļauta uzņēmumā “Rīgas stikla fabrika”, tādejādi zaudējot patstāvību un slaveno zīmolu.
“Iļģuciema stikla fabrika” ir atstājusi spilgtas liecības Latvijas kultūras mantojumā, mūsdienās tās ražojumi gūst lielu ievērību lietpratēju un kolekcionāru lokā. Vēl daudzu ģimeņu īpašumā tiek glabāti stikla priekšmeti, kas izgatavoti Iļģuciemā.
Par grāmatas vadmotīvu izvēlēta Arnolda Vilberga (1934—2020), ievērojamā stikla mākslinieka, kas jaunībā strādājis Iļģuciema stikla fabrikā, atziņa: “Kad vēroju karsto stiklu, tas ir kas līdzīgs planētu rašanās brīdim. Tu tiec savaldzināts no šī materiāla un procesa…”.
“Jau ierosināts 21. gadsimtu dēvēt par “stikla laikmetu” (The Glass Age), turpinot cilvēces vēstures iedalījumu akmens, bronzas un dzelzs laikmetā. Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi 2022. gadu par Starptautisko Stikla gadu (International Year of Glass), lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību stikla strauji pieaugošajai lomai tuvākajā nākotnē un arī notikumiem bagātajai stikla ražošanas vēsturei,” grāmatas ievadā raksta tās sastādītāja Margarita Barzdeviča.
Grāmata izdota ar Latvijas Kultūras ministrijas valsts budžeta programmā 21.00.00 “Kultūras mantojums” muzeju atbalstam piešķirto finansējumu.