Ronalda Brieža (dz. 1980) dzeja ir jaunam cilvēkam īsti piemēroti asprātīga, ironiska, ar smalku lirikas “piešprici”, un šāds apvienojums krājumam piešķir īpašu šarmu. Tas ir dzejnieka pirmais dzeju krājums, kas tapis ilgi.
Ronalda Brieža dzejai piemīt reti sastopamais intelektualitātes un jūtu spontanitātes organisks apvienojums. Šajā ziņā viņš savdabīgi turpina to latviešu dzejas tradīciju, kuru pārstāv tādi vārdi kā Ojārs Vācietis. Viņš ir tipisks pilsētas dzejnieks. Mēs par vienīgo Latvijas pilsētu bieži vien uzskatām Rīgu (varbūt arī Liepāju), taču Ronalda Brieža dzimtā pilsēta ir Jēkabpils un jēkabpiliešu lokālpatriotisms ir ne tikai ļoti spēcīgs, bet arī pilsētniecisks.
Jānis Rokpelnis