“Mani darbi un nedarbi” ir intriģējošs ieskats neparastā latviešu izcelsmes zviedru arhitekta-dizainera Andreja Legzdiņa karjerā, radošajos meklējumos un atradumos 20. gs. dizaina pasaulē.
Andrejs Legzdiņš ir vienīgais latviešu dizaineris, par kuru sešas reizes veidotas publikācijas itāļu dizaina žurnālā DOMUS.
Vienā no šīm publikācijām septiņdesmitajos gados Legzdiņš radījis vīziju — viņš sēž pie datora un runājas ar draugu. Šodien tas patiešām notiek! Toreiz Andrejs Legzdiņš Zviedrijā bijis tāds kā disidents un ķēpājies ar lietām, kuras zviedri nav uzskatījuši par ievērības cienīgām — ar industriālo dizainu. Konkrēti — ar dažādām lidmašīnu konstrukcijām. Šobrīd, kad visi ir sapratuši, ka tehnoloģijas un daba tomēr var nebūt divas karojošas frontes, Legzdiņa darbi ir īpaši interesanti.
Tā kā esmu vizuāls cilvēks, gribu taisīt šo savu grāmatu kā stāstu par savu dzīvi caur bildēm. Jo visu mūžu esmu lasījis grāmatas un publikācijas kā žurnālā DOMUS — vizuāli, tas ir, caur bildēm, jo burti un teksti man ir traucējuši. Domāju, ka liela daļa no šīs grāmatas lasītājiem ir tādi paši vizuāli cilvēki kā es, tāpēc mēģinu minimāli izmantot tekstus un ļaut runāt bildēm.
Andrejs Legzdiņš
Grāmatā autors, arī Kārļa Skalbes mazdēls, ļauj ielūkoties arī savā bērnībā, ģimenes promceļā no dzimtenes un pēckara gados Stokholmā, latviešu “kultūras geto” Aspuddenā. Savukārt personības veidošanās laiku iezīmē tikšanās ar sava laika slavenībām arhitektu Dāvidu Helldēnu un mākslinieku Ulli Bērtlingu, ar Bakija Fullera un žurnāla DOMUS idejām.