Izlases pamatā ir 2020. gadā Kijivā iznākušais eseju krājums Планета Полинь, tomēr īpaši latviešu izdevumam esejas atlasījusi pati autore, papildinot krājumu ar divu pēdējo gadu laikā presē publicēto, piemēram, eseju “Ko var mācīties no lielā blefa”, kas 2022. gada martā publicēta Times Literary Supplement, jau tulkota vismaz 23 valodās un sacēlusi īstu vētru Rietumu slāvistikā. Kopumā izlasē skarts ārkārtīgi plašs tēmu loks — tās ir gan apceres par ievērojamiem cilvēkiem (mākslinieci Katerinu Bilokuru, rakstnieku un disidentu Leonīdu Pļušču, dzejnieku Josifu Brodski), gan refleksija par notikumiem nesenajā un pavisam nesenajā vēsturē — deportācijām, avāriju Čornobiļā, krievu-ukraiņu kara kontekstu u. c.
Esejas, ko še piedāvāju lasītājiem, rakstītas galvenokārt iepriekšējās desmitgades laikā — tātad vai nu iepriekš noskāršot, vai visā tiešumā pieredzot karu pret Ukrainu, kurā Krievija neslēpdamās devās 2014. gadā. Un, kaut arī nepastarpinātā veidā šis “karstais” karš manā esejistikā ielaužas ne pārāk bieži, taču mūsu dzīvi pilnībā caurstrāvojošā kara “zemādas” klātbūtne neizbēgami nosaka visu manu skatījumu uz notikumiem un cilvēkiem, dzīviem un mirušiem. Un tādējādi no esejām, kas sākotnējā iecerē tika dažādos gados rakstītas “par filmām un grāmatām”, pakāpeniski top, nu jau ceturtajā valodā (katrā — ar nedaudz citādi atlasītiem tekstiem, pielāgojot tos laikam un vietai), grāmata par to, kā kultūra kļūst par kara sastāvdaļu. Faktiski — kļūst par karu.
Oksana Zabužko
Ar šo izlasi iecerēts paplašināt latviešu zināšanas par Ukrainas vēsturi un kultūru, padarīt tās precīzākas: lasot tik erudītas un skadri domājošas ukraiņu rakstnieces esejas, zināšanas tiks gūtas no kvalitatīva pirmavota, nevis pārstāstos un interpretācijās.
Māra Poļakova
Tulkotāja ir sastādījusi apjomīgu personu rādītāju, kas kalpo arī kā uzziņu materiāls latviešu lasītājam, lai sekmīgāk orientētos Ukrainas kultūrvēsturē.