Grāmata stāsta par valstiskuma veidošanās pirmsākumiem Latvijā, parāda dokumentālās fotogrāfijās fiksēto vēsturisko situāciju un, izmantojot vizuālās mākslas spilgtākos paraugus, atklāj to mākslinieciski uzlādējošo garu, kas valdīja mākslinieku vidē lielo pārmaiņu laikā, kad, sagrūstot Eiropas lielajām impērijām, veidojās daudzas jaunas neatkarīgas valstis.
Pirmais pasaules karš, tālaika latviešu bēgļi, strēlnieki, kam liktenis bija lēmis nokļūt divās pretējās pusēs, “sarkano” epizode, neatkarīgas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī, bermontiāde un Rīgas atbrīvošana, pavisam ne vieglais valsts atzīšanas ceļš un robežu atvēršana, radot latviešu māksliniekiem jaunas iespējas Eiropā, — tās ir galvenās pamattēmas, kas aplūkotas šajā izdevumā.
Grāmatā reproducēti gan mazāk pazīstami mākslas darbi, fotogrāfijas un arhīvu dokumenti, gan arī par laikmeta ikonām kļuvuši atveidi. Tekstu autori — muzeja direktore Māra Lāce un vadošie speciālisti Aija Brasliņa un Ginta Gerharde-Upeniece talkā aicinājuši arī vēsturnieku, profesoru Aivaru Strangu un savos pētījumos ielūkojas gan mākslinieku ciešajā sasaistē ar laikmeta notikumiem (Aija Brasliņa), gan mākslas un diplomātijas attiecībās (Ginta Gerharde-Upeniece), gan nacionālās mākslas kolekciju veidošanās pirmsākumos (Māra Lāce), gan ar jaunu skatu ielūkojas arī pašos vēsturiskajos notikumos (Aivars Stranga). Izdevumu papildina nozīmīgāko notikumu hronika (Aivars Stranga — vēsture, Aija Brasliņa — māksla).