Māksliniekam Janim Rozentālam (1866—1916) veltītais monogrāfiskais albums izdots sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Rakstniecības un mūzikas muzeju.
1902. gadā Janis Rozentāls līgavas Ellijas tēvam Teodoram Forselam vēstulē uzticēja savu sapni: “Visa Jūsu kultūra, galvenokārt mākslinieciskā, ir man tāds kā paraugs, un, būdams gleznotājs, es cienu galvenokārt tādus jūsu lielos meistarus kā Gallens, Jernefelts, Hallonens, Sārinens u. c., un manas slēptākās ilgas ir kļūt par ko līdzīgu Latvijā, ja vien mans niecīgais talants un mūsu ārējie apstākļi dotu iespējas.” Paceļoties Eiropas mākslas līmenī un ieliekot vienu no nezūdošiem nacionālās glezniecības stūrakmeņiem, Rozentāls savā neilgajā radošajā mūžā īstenoja izteikto nodomu, spraigi un pilnasinīgi izdzīvojot gan biogrāfiska romāna cienīgo moderna latviešu mākslinieka sociālās un nacionālās emancipācijas stāstu, gan savas personiskās dzīves “sapni no laimības”.
Aija Brasliņa
Albumā iekļauta plaša mākslas darbu izlase, ko papildina unikāls fotogrāfiju klāsts, lielākā daļa no tām līdz šim nav bijusi publicēta. Rakstu daļā Aija Brasliņa par mākslinieka daiļradi un personību, Inta Pujāte pētījusi Jaņa Rozentāla attiecības ar fotogrāfiju un mākslinieka ieguldījumu sakrālajā mākslā, Valdis Villerušs savukārt aplūko Rozentāla ieguldījumu latviešu grāmatu mākslā. Albumā publicēts arī viens no būtiskākajiem Jaņa Rozentāla rakstiem — teorētiskā apcere “Māksla un tehnika” (1906—1907), kurā mākslinieks ietvēris atziņas, kas atspoguļo viņa izpratni par mākslu un paša darbībā uzkrāto profesionālo pieredzi.
Albuma trešajā daļā atmiņās par Jani Rozentālu dalās mākslinieka laikabiedri Mērija Grīnberga, Arturs Bērziņš, Alberts Kronenbergs, Otis Skulme, Uga Skulme, Indriķis Zeberiņš, Ieva Celmiņa, Maila Talvio, Pauli Ervi un Aino Kallasa.
Izdevumu papildina Jaņa Rozentāla nozīmīgākie dzīves dati, izstāžu saraksts, attēlu saraksts, bibliogrāfija, personu rādītājs, kā arī pilns tekstu tulkojums angļu valodā.