Izstādes “Edvards Steihens. Fotogrāfija” (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”) katalogs.
“Pieteikt Latvijas publikai Luksemburgā dzimušo, uz Ameriku emigrējušo mākslinieku tikai kā fotogrāfu būtu kā izstāstīt pusi no stāsta, atstājot aizklātas daudzas jo daudzas eksperimentiem bagātas un piedzīvojumiem pilnas lappuses. Gleznotājs, fotogrāfs, dizainers, kurators, muzejnieks, jauno talantu mednieks, arī profesionāls dārznieks – tie ir vien atsevišķu darbību un amatu apzīmējumi, kuri veido Edvarda Steihena personības mozaīku. Steihens ticēja, ka mākslai ir jālīdzinās pasaules pilsonei, kuru mākslinieks necenšas ierobežot vienā šaurā nozarē. Viņš ir strādājis ļoti dažādās sfērās un stilistikās, ejot savā attīstībā kopīgā ritmā ar laiku.
Mākslinieku var pieskaitīt pie piktoriālisma, simbolisma un modernisma pārstāvjiem, tāpat pie meistarīgiem slavenību portretistiem, reklāmas un dokumentālās fotogrāfijas kultivētājiem. Laikabiedri un draugi, kuru vidū bijuši zināmi mākslinieki, rakstnieki, aktieri, kritiķi, politiķi un uzņēmēji, Steihenu dēvējuši dažādi — par Amerikas enfant terrible, komandieri ar kameru, garīgo līderi, foto mākslas diskusijas motoru un hibrīdu (atsauce uz mākslinieka interesi par augu hibridizāciju). Leģendārais mākslas kritiķis Klements Grīnbergs (Clement Greenberg) viņu vienlaikus nolādēja un slavēja.
Edvards Steihens pierāda sevi arī kā novatorisks un profesionāls kurators, kurš spēj uzņemties riskus. Kā spilgts precedents tam ir 1936. gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (Museum of Modern Art, MoMA) kūrētā delfīniju izstāde, kas no skepses botāniķu vidē un neizpratnes mākslas pasaulē pārtapa par unikālu notikumu desmit dienu garumā, piesaistot muzejam arī jaunu auditoriju. Viņa mūža lielākais darbs un panākums kā kuratoram un Ņujorkas Modernās mākslas muzeja Fotogrāfijas departamenta vadītājam bija apjomīgais projekts “Cilvēka dzimta” (1955), kas kopumā apceļoja 69 valstis, ieskaitot Krieviju, kur 1959. gadā Maskavā tas bija apskatāms lielajā Amerikas nacionālajā izstādē. Šobrīd leģendārā darbu izlase atrodas Château de Clervaux Luksemburgā kā daļa no pastāvīgās ekspozīcijas. 1961. gadā MoMA sarīkoja mākslinieka retrospekciju ar nosaukumu “Fotogrāfs Steihens”. Trīsdesmit sešus gadus vēlāk iznāk arī apjomīga Steihenam veltīta monogrāfija, ko sarakstījusi amerikāņu rakstniece un pētniece Penelope Nivena (Penelope Niven).
Katalogā redzamas 86 Edvarda Steihena fotogrāfijas. Tās ilustrē gan autora radošās darbības agrīno posmu, kura spilgtākais atskaites punkts ir atgriešanās Eiropā 1900. gadā un dzīve Parīzē, gan brieduma gadus, strādājot Ņujorkā izdevniecībā Condé Nast, radot slavenību portretus un modes fotogrāfijas priekš tādiem žurnāliem kā Vanity Fair un Vogue. Ieraudzīsiet ikoniskus aktieru Grētas Garbo (Greta Garbo), Čārlija Čaplina (Charlie Chaplin), Mirnas Lojas (Myrna Loy), vēsturiski nozīmīgu politiķu Vinstona Čērčila (Winston Churchill), Teodora Rūzvelta (Theodore Roosevelt) un daudzu citu pazīstamu cilvēku portretus.
Fotogrāfiju vidū ir arī ikdienas dokumentācijas un ģimenes albums, ļaujot tuvāk iepazīt to mākslinieka dzīves daļu, kas pastāvēja paralēli intensīvajam darba režīmam. Portretēto radinieku un draugu galerijā atrodamas fotogrāfa Alfrēda Štiglica (Alfred Stieglitz) un amerikāņu dzejnieka Karla Sendberga (Carl Sandburg) ģīmetnes. Tāpat iepazīstināšana ar kolekciju un stāsta veidošana nav iespējama bez dabas un gaismas tēmas, kas Steihenam, atskaitot tā saucamo “lielo vīru” portretu sērijas, dzīves laikā pakāpeniski kļuva par galveno izziņas un vērtību pamatu.”
Teksts: Šelda Puķīte