Kārli Zāli (1888–1942) allaž pieminam kā mūsu izcilāko monumentālistu, tajā pat laikā viņš ir arī viens no modernisma ieviesējiem Latvijas mākslā 20. gs. 20. gados. Kā monumentālās tradīcijas iedibinātājs latviešu tēlniecībā un nozīmīgākais šī žanra meistars viņš izceļas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Brīvības piemineklis un Brāļu kapi Rīgā mūsu kultūrā ieņem kanonisku vietu, šie darbi dziļi iesakņojušies latviskajā pasaules izjūtā. Kārļa Zāles monumentiem raksturīga heroiska atklāsme, tie ir figurāli bagāti un sarežģīti darbi plastiski vienkāršotās, bet emocionāli piesātinātās formās. Izjūtot tautas varenību un skaistumu, tēlnieks radījis jaunas varoņteiksmas akmens tēlos, kuros savijas zemniecisks smagums ar dzīves vitalitāti.
Ar Zāles ienākšanu Latvijas Mākslas akadēmijā mainījās pedagoģiskā metode — akcents uz monumentālām formām, tām atbilstoša tematiskā un stilistiskā ievirze, sevišķu vērību viņš pievērsa tam, kā sagatavot studentus patstāvīgam darbam pie lielizmēra tēlniecības darbiem un pieminekļiem. Zālem svarīgi bija izaudzināt monumentālās tēlniecības darba turpinātājus.
Māras Lāss grāmata “Kārlis Zāle” iznākusi sērijā “Latvijas mākslas klasika", kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt mūsu mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmata ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā. Grāmatas beigās atrodama arī laika josla, kurā tēlnieka dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai interesantas sakritības.