Augusta Annusa (1893—1984) personība un daiļrade ir viena no spožākajām Latvijas glezniecības parādībām. Kopš divdesmitā gadsimta divdesmitajiem gadiem Augusta Annusa māksla ir saistījusi ar talanta vērienu un vitalitātes spēku vizuāli krāšņās gleznās. Annusa unikālais “dižais” izteiksmes veids veicināja vispārēju interesi par reālistiski atveidotu teiksmainu “dižveidu” pasauli, kurai būtiska ir dinamiska dzīves izjūta un pasaules uztveres filosofija, kas ieraudzīta latviskajā dzīvesziņā un izpaužas sižetos no Latvijas zvejnieku un zemnieku dzīves.
Augusts Annuss ir darinājis arī dekorācijas daudziem inscenējumiem dzimtās Liepājas teātrī un operā. Aktīva un ražīga ir bijusi viņa darbība dažādās tēlotājas mākslas apvienībās: Neatkarīgo mākslinieku vienībā (1924—1928), Latvju mākslinieku biedrībā un mākslinieku biedrībā ”Sadarbs” (1931—1938), kā arī dalība mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs.
Augusts Annuss nodzīvoja garu un bagātu mūžu. Viņa daiļrades un dzīves stāstā satura un formas krustpunktos ir cieši saistīti divi periodi. Pirmais ir laiks jaunajā Latvijas valstī, bet otrs — laiks no 1944. līdz 1984. gadam trimdā Vācijā un ASV. Mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš piedāvā četrus daiļrades posmus. Pirmais 1922.—1926. gads kā dekoratīvā naturālisma posms; otrs 1927.—1930. gads ar raksturīgu tendenci uz lineāri noslēgtu formu monumentālā uztverē. No 1931. gada pāreja uz atvērtu tonālās glezniecības formu ar diženuma iezīmēm. Trimdas gadus no 1945. gada iezīmē vismaz daļēja atgriešanās pie linearitātes uzsvēršanas.
Mākslas zinātnieks Aivars Leitis šajā bagātīgi ilustrētajā LMK sērijas monogrāfijā, kur teksts lasāms latviešu un angļu valodā, ir devis lakonisku, taču visaptverošu ieskatu nepelnīti maz pieminētā mākslinieka daiļradē.