Pateicoties Mākslas un Mūzikas skolām katrai jaunai paaudzei atkal un atkal tiek atvērtas durvis uz iespēju dzīvi pavadīt daudzveidīgāk un bagātāk. Tieši uz Mākslas un Mūzikas skolām balstās mūsu kultūrtelpas pamati. Lai arī mūsu, “Neputna”, pienesums šīs kultūrtelpas apzināšanā būtu skolu rīcībā, mēs visām Latvijas Mākslas un Mūzikas skolām dāvinām nelielu grāmatu izlasi.

“Mūzika un māksla ir brīnišķīgas paralēlās pasaules reālajai ikdienai, un cilvēkam ir svarīgi par tām uzzināt pēc iespējas agrāk. Tas ir svarīgi gan katras personības veidošanās gaitai, gan mūsu Latvijas garīgā pamata stiprumam. Jo vairāk mēs zinām par mākslas vērtībām, kas uzkrātas pirms mums agrāk un top ap mums šodien, jo mazāk vientuļi jūtamies savā ceļā un izvēlēs.” (Laima Slava, “Neputna” galvenā redaktore)

Ikgadējo Dzejas dienu balvu saņem dzejnieks Ivars Šteinbergs par “Neputna” paspārnē izdoto debijas krājumu “Strops”.

Ivars Šteinbergs (1991) ir dzejnieks, atdzejotājs, literatūras kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzeju publicē kopš 2012. gada. 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā, ASV (Fulbraita Ārvalstu apmaiņas studentu programma) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Šobrīd doktorants Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammā “Kultūras teorija”. Ivara Šteinberga rakstītās literatūras kritikas ir novērtētas ar nomināciju 2020. gada Normunda Naumaņa Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvai.

Mildas Palēvičas dienasgrāmatu pieraksti aptver laika posmu no 1911. līdz 1972. gadam, savukārt apcerējums “Estētiskās domas attīstība Latvijā” tapis 1960. gadā. Abi teksti tiek publicēti pirmo reizi. Izdevumu sastādījuši Dr. phil. Igors Šuvajevs un Maija Garkeviča, Mildas Palēvičas mazmeita. Redaktore ir Irēna Auziņa, savukārt dizainu veidojusi Anta Pence.

“Milda Palēviča ir neapejama Latvijas estētikā. “Estētiskās domas attīstība Latvijā. 19. gs. un 20. gs. 1. pusē” ir pirmais sistemātiskais darbs par estētisko domu Latvijā un principā joprojām vienīgais, ja neskaita Pētera Zeiles (1928—2020) jau publicēšanas brīdī novecojušo apcerējumu. Palēviča vairākkārt mēģina darbu publicēt, tomēr dienasgaismu tas ierauga vairāk nekā pusgadsimtu pēc uzrakstīšanas,” tā izdevuma sastādītājs Igors Šuvajevs.

Milda Palēviča (1889—1972) ir pirmā promovētā filosofijas doktore, estētikas kā akadēmiskas disciplīnas aizsācēja Latvijā, liberālā feminisma pārstāve. Filosofijas doktora grādu aizstāvējusi Sorbonnas universitātē Parīzē (1925), docējusi Latvijas Konservatorijā un Mākslas akadēmijā. Tomēr dažādu iemeslu dēļ viņas vieta ideju vēsturē nav iezīmēta, kā arī nav notikusi veikuma apjēgšana, Palēvičas mūža darbs joprojām ir neapzināts.

Par sūro apņēmīgas, talantīgas sievietes ceļu uz kārotajām zināšanām, nevairoties no personīgās un profesionālās dzīves bieži vien dramatiskiem izaicinājumiem, liecina Mildas Palēvičas Dienasgrāmatas, kuras viņa, ievērojamā izglītības darbinieka Indriķa Palēviča meita, rakstījusi visu mūžu. Tās ir 10 klades, no kurām pirmo diemžēl nav izdevies atrast. Šī izdevuma publikācija sākas ar II burtnīcu (1911—1917), tā bagātīgi papildināta ar attēlu materiālu, liecinot par laiku, ģimeni, sabiedrību un attiecībām tik mainīgā 20. gadsimta gājumā.

Dienasgrāmatas publikācijai laipni atvēlēja mazmeita Maija Garkeviča, savukārt oriģinālraksts “Estētiskās domas attīstība Latvijā. 19. gs. un 20. gs. 1. pusē” glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas krājumā.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

Iegādāties: Milda Palēviča “Dienasgrāmatas” un “Estētiskās domas attīstība Latvijā”

“Blusu cirks” ir ceturtais Arvja Vigula dzejoļu krājums, tajā apkopoti pēdējos četros gados tapušie dzejoļi. Krājuma redaktors ir dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš. Dizainu veidojis Armands Zelčs, iesējumam izmantojot astoņu dažādu krāsu audumu.

“Man šī ir pretstatu grāmata — absurdais un fantastiskais, kas, kā rādās, par visām varītēm cenšas iespraukties īstenībā, mijas ar autobiogrāfiskiem motīviem un reāliem faktiem, kas beigu beigās atriebjas iztēlei, izrādīdamies ne mazāk ērmīgi par manas izdomas augļiem. Treknu punktu šim krājumam, kas lielākoties sarakstīts pirms 2020. gada pavasara, ir pielikusi pandēmija — brīžam liekas, ka visa pasaule ir pārcēlusies dzīvot uz kādu no “Blusu cirka” dzejoļiem,” tā autors.

Arvis Viguls ir dzejnieks un atdzejotājs. Vigula iepriekšējie dzejoļu krājumi saņēmuši vairākas liter- atūras balvas — Latvijas Literatūras gada balvu, divkārt Dzejas dienu balvu, Ojāra Vācieša prēmiju u. c. 2017. gadā Viguls tika iekļauts 10 interesantāko un nozīmīgāko Eiropas jauno rakstnieku sarakstā, kuru publiskoja literāro organizāciju tīkls “Literature Across Frontiers” (“Literatūra pāri robežām”). Vigula dzejoļi atdzejoti un publicēti vairāk nekā 20 valodās, dzejas izlase “Adatas rokraksts” izdota Spānijā, Vācijā un Horvātijā.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “KultūrELPA”

Iegādāties: Arvis Viguls “Blusu cirks”

“Tautasdziesmai nav noilguma. Skumjas, smiekli, bēdas katrā tautā ir gan savējās, bet vienlaik kopīgas,” raksta Knuts Skujenieks. Eiropas tautasdziesmu izlase “Es mīlu tikai tad, kad dziedu” nāk klajā dzejnieka un atdzejotāja 85 gadu jubilejā, un tajā apkopota Knuta darba esence. Izlases sastādītāji ir Knuts Skujenieks un Māris Salējs, dizainu veidojusi Zane Ernštreite.

“Savulaik es citās tautās meklēju radus mūsu dainai. Meklēju, meklēju, bet tā arī neatradu. Varbūt vietumis mūsu brāļos leišos, taču arī — citādā paskatā. Toties iemantoju jauku ceļojumu — riņķa danci, kurš sākās leišos un beidzās igauņos. Šo riņķa danci izveidoja kolēģe Inta Čaklā. Lai viņai mūžīga piemiņa! Kā jau katrā ceļojumā: šur tur uzkavējāmies ilgāk, citur aulekšiem, atstājot pāris dziesmiņas,” par izlases tapšanu stāsta Skujenieks.

Tautasdziesmu tulkošana Skujeniekam ir mūža darbs, aizmetņi tālākai interesei par Eiropas tautasdziesmām iespējams meklējami jau agrā bērnībā. Vēlāk jau studiju gados, 20. gs. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā, Knutam palaimējās nokļūt multietniskā vidē — M. Gorkija Literatūras institūtā Maskavā, kur akadēmiskās studijas un apgūta tulkošanas teorija. Šis pamats vēlāk jau daudz skarbākos apstākļos — apcietinājumā Mordovijas lēģerī — ļauj pašizglītības ceļā apgūt jaunas valodas, iedziļināties savas un citu tautu dzejas un folkloras avotos.

Knuta atdzejotās tautasdziesmas izdotas vairākās grāmatās, kā arī apkopotas Skujenieka “Rakstu” 2. sējumā. Tagad izlasē “Es mīlu tikai tad, kad dziedu” mums tiek dāvāta Knuta mūža darba esence — savā daudzskanībā apbrīnojami vienota Eiropas tautu dzejas aina.

Skujenieka vārdiem — možu ceļojumu, mīļie lasītāji!

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “KultūrELPA”

Iegādāties: “Es mīlu tikai tad, kad dziedu”. Eiropas tautasdziesmas