Iznācis galvenokārt literārā žurnāla “Žoklis” bagāta vīra numurs. Līdztekus Alises Bogdanovas dzejas kopai, Jeļenas Glazovas latviešu valodā sarakstītajai poēmai “Aklums” un Laura Veipa tulkotajam Arhiloha “Ķelnes epodam” šajā numurā lasāma Montas Annas Rudmiezes debija dzejā, kā arī eksperimentāli jaundarbi — Reiņa Žodžika “Aculiecinieks” un Matīsa Platača un Kristapa Gržibovska sadarbībā tapušais jautājumu cikls “Kurš, vai, ja nu, un tu?”.
Par numura tituldzejoli izvēlēts amerikāņu dzejnieka Hārta Kreina dzejolis “Bailes” Laura Veipa atdzejojumā. Savukārt žurnāla pielikumā uz zila papīra lasāma Ilmāra Šlāpina atdzejota Birmas revolūcijas dzeja.
“Žokļa” bagāta vīra numurā izlasāma latviešu filosofa Igora Šuvajeva eseja “Benjamins Rīgā” un amerikāņu prozaiķes Džojas Viljamsas eseja “Rudens”. Rakstu sēriju “100 latviešu dzejoļu krājumi you must read before you die” turpina Kārlis Vērdiņš ar recenziju par Ievas Rozes krājumu “Reabilitācija” (1994), bet refleksiju sēriju par vienu latviešu valodā sarakstītu dzejoli — Renē Pūce, reflektējot par Agneses Krivades tikumiski skandalozo dzejoli “ō”.
Redakcijas slejā Lauris Veips raksta: “Skaidrs, ka literatūras spēks ir netiešs. Literatūra dzīvības neglābj. Veids, kādā tā maina pasauli, ir gandrīz nemanāms, taču pamatīgs. Tā darbojas kā nokritusi kļavas lapa, lēnām mainot pamatu zem kājām. Un man šķiet, ka tad, ja visas liesmojošā rudens pretrunas nokritīs un apsegs zemi, literatūra savu darbu būs izdarījusi — pat tad, ja iznākums būs bažīgi jāgaida daudzus pavasarus.”
Būdams jaunu cilvēku lolojums, galvenokārt literārais žurnāls “Žoklis” fokusējas tieši uz radošo jaunatni visās mākslas jomās, veicinot starpdisciplināru teksta rakstīšanas un uztveres praksi. Dažādība, aicinot “Žoklī” publicēties dažādu mākslas jomu un paaudžu pārstāvjus, nodrošina izdevuma vitalitāti un dara Latvijas kultūras audumu krāsaināku. Žurnālu veido pieci jaunie literāti Raimonds Ķirķis, Marija Luīze Meļķe, Lauris Veips, Roberts Vilsons un Kirils Ēcis. To izdod biedrība “Žoklis”.