Valdemāru Toni var uzskatīt par vienu no spilgtākajām radošajām personībām latviešu kultūrā, par vienu no mūsu izcilākajiem portretistiem, kura gleznotās “Annas” kļuvušas par 20. gadsimta 30. gadu sievietes tēla etalonu.
Mākslas zinātniece Dace Lamberga ir veikusi iespaidīgu darbu, izveidojot monogrāfijas tekstu un atlasot vizuālo materiālu, kas ietver Valdemāra Tones izcilākās gleznas un zīmējumus (arī no privātām kolekcijām), kā arī agrāk nepublicētus foto materiālus.
Ja īsta māksla sākas tur, kur mākslinieks iemīlas savā sižetā, tad tas ir noticies arī ar Tones sižetiem. Viņš ir izdibinājis ļoti dziļi latviešu sievietes gara īpatnības, atrazdams tajās it kā skumjas izbailes. Tās nav izbailes no ārpasaules, bet no sevis pašām, jo viņām visi skati vērsti uz iekšieni. No tā nāk arī viņu lielā apgarotība un dvēselīgums.
Edvarts Virza
Darbs pie monogrāfijas aizsākās 1992. gadā, kad Dace Lamberga Valsts Mākslas muzejā gatavoja Valdemāra Tones simtgades izstādi. Vairāk nekā desmit gadus tika apzināta gleznotāja daiļrade, notika sarakste ar mākslinieka slaveno modeli — gleznotāju Annu Dārziņu, kas dzīvoja ASV. Nozīmīgu informāciju un arhīva materiālus sniedza Tones meita Ilga Rozentāle.
Autore ir devusi Tones sniegumam mūsdienīgu vērtējumu, analizējot arī dzimtenē maz pazīstamo trimdas — Vācijas un Lielbritānijas — laiku.