Gleznotāja, kritiķa, mākslas vēsturnieka un pedagoga Ugas Skulmes (1895—1963) kritiskie raksti izdoti 14 burtnīcās, tie sakārtoti hronoloģiskā secībā, sākot ar 1921. un noslēdzot ar 1940. gadu.
Rakstus papildina ilustratīvā burtnīca, kas sniedz iespēju mūsdienu lasītājam apskatīt gan izdevumus, kuros Skulme publicējās, gan mākslas darbus, par kuriem rakstīja.
Uga Skulme bija ne vien gleznotājs un grafiķis, bet arī mākslas kritiķis, kas pauda savas — klasiskā modernisma — paaudzes uzskatus par mākslu. Var teikt, ka viņš veica arī izglītojošu darbu, cenšoties atklāt plašākai publikai tās vērtības, ko mākslas darbs spēj sniegt.
Laima Slava
Skulme bija, iespējams, ražīgākais mākslas darbu kritiķis neskaitāmos starpkaru perioda izdevumos. Šim izdevumam Astrīde Skulme atlasījusi vairāk nekā 300 publikācijas — izstāžu un grāmatu recenzijas, teorētiskas apceres, ārzemju ceļojumu apskatus, etnogrāfisko priekšmetu aprakstus, izvērstus “viena mākslas darba stāstus” u. c. Uga Skulme raksta asprātīgi, intelektuāli un daudzpusīgi. Viņa rakstītajā ir gan mākslas vēsture un teorija, gan personīgas atmiņas par laikabiedriem, gan arī izglītojoši un anekdotiski ekskursi Eiropas mākslas vēsturē.
Izdevumu papildina zinātniskās redaktores Stellas Pelšes ievads, kurā rūpīgi izpētīti Skulmes rakstu teorētiskie pamati, recenziju spektrs, izmantoto analoģiju tīklojums u. c. aspekti, tādējādi parādot Skulmes vietu sava laika mākslas kritikā.
Grāmatā sniegti arī īsi Astrīdes Skulmes un Stellas Pelšes skaidrojumi saistībā ar izdevumā biežāk minētiem terminiem, nosaukumiem, notikumiem, kā arī personu rādītāju.