Grāmata ir pirmais monogrāfiskais izdevums par latviešu gleznotāju un zīmētāju Pēteri Krastiņu (1882—1942), kura savdabīgais mantojums atklāj tuvību Ziemeļeiropas protoekspresionisma izpausmēm un ieved trauslajā 20. gs. sākuma sapņu pasaulē.
Krastiņa mazās krāsu studijas atstāj pavisam savādu iespaidu. Tie ir gandrīz kolorēti zīmējumi; bet tomēr liekas, ka zīmējums ir tikai tamdēļ, lai lielo krāsu simfoniju daudzmaz valdītu. Viņš izvēlas šaurus motīvus, kuri tomēr, stipras dekoratīvas sajūtas vadīti, dziļāk ieskatoties, izveidojas par lielu plašumu. Un katris gabaliņš ir dzīvības un briestoša spēka pilns, kaut gan visam pāri sedzas dziļa melanholija.
Jānis Jaunsudrabiņš