Korāna tekstu papildina tulkotāja Ulža Bērziņa ievads un komentāri, kā arī islāma kultūras pētnieka Jāņa Ešota zinātniskie komentāri un attēli no Bursas piektdienas mošejas (Lielās pulcētavas).
Korāns nu jau trīspadsmit ar pusi gadsimtus ir atzīts par arābu kultūras Pamattekstu, un arī kristīgie arābi, kas nebūt nevairās iesaistīties teoloģiskās diskusijās ar saviem ciltsbrāļiem, mūsdienās diezgan vienprātīgi atzīst, ka Muhammeda atnestie raksti ir “arābu valodas dvēsele” vai “mūsu nācijas sirds”. Taču islāma kultūrvēsturiskā nozīme sniedzas tālu pāri “cildenās nācijas” apdzīvotajai pasaules daļai, “arābu pasaulei”. Korāns un no tā izrietošā reliģiskā un filozofiskā doma ir — un būs svarīga ceļazīme cilvēces garīgo meklējumu gaitai. Korāns ir islāma kultūras “kods”, bez Korāna jēdzienu sistēmas taču nav izprotama islāma garīgo vērtību skala, kurai bijušas un ir pakļautas norises lielā pasaules daļā un tagad jau faktiski visā pasaulē. Latviešu lasītājam un pētniekam neapšaubāmi būs interesants šis, pa daļai varbūt veiksmīgais, pa daļai neizbēgami kļūmais pirmais mēģinājums atveidot islāma kultūras kodu cik nu iespējams tuvu latviskajām “svēttekstu tradīcijām”, mūsu trīssimtgadīgai kanonisko tekstu tulkošanas tradīcijai.
Uldis Bērziņš