“Jaunības avots. Aija Jurjāne” ir monogrāfisks mākslas albums, kurā vienuviet izvērsti skatītas abas Aijas Jurjānes darbības sfēras — glezniecība un pedagoģija.
Monogrāfijā publicēti mākslinieces dienasgrāmatu un atmiņu pieraksti, kas novērojumos precīzi fiksējuši pēckara situāciju padomju Latvijā, dokumentālas fotogrāfijas un, protams, radošais mantojums — glezniecība, porcelāna virsglazūras apgleznojumi, akvareļi, skices, ilustrācijas, kā arī unikāli zīmējumi, kas bijuši paredzēti vien ģimenes lokam.
Uz Aijas galda starp grāmatām pacēlās meitas Ievas apgleznotā porcelāna vāze — pašas Aijas porcelāna simpozijā Zvārtavā apgleznotās vāzes bija jau atdāvinātas. Tādā kā starpstāva plauktā-galerijā, kurp varēja uzrāpties pa zviedru vingrošanas sienas redelēm, glabājās Aijas gleznas, to nebija un nekad arī nebija bijis daudz, jo padomju laika tematiskajām vai sezonālajām izstādēm paredzētās kompozīcijas kā pirkumi nonākušas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, savukārt portretus Aija dāvinājusi tiem, kuri tajos bija redzami. Aijai patika dāvināt.
Anita Vanaga
Mākslinieces Aijas Jurjānes (1944—2015) glezniecība šodien ieraugāma kā nepārtraukts pētījums, vērojums, brīžiem nesaudzīgs vēstījums par sievietes mūžu, kas noris viņas pašas ģimenes lokā. Mākslā tas varētu šķist kā margināls uzstādījums, tomēr šodien, kad akcenti no patosa izkāpinātiem “lielajiem jautājumiem” pievēršas arī indivīda dzīves notikumiem kā tikpat svarīgai mākslā risināmai problemātikai, Aijas Jurjānes glezniecības konsekventais “vērotājas” gājums iegūst īpašu aktualitāti un sava veida tematisko monumentalitāti.
Otrā nozīmīgā Aijas Jurjānes profesionālās darbības sfēra ir mākslas pedagoģes darbs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā trīsdesmit gadu garumā. Aijas Jurjānes vārds jau iegājies kā paraugs jēdzienam, kāds ir labs skolotājs, un tiek pieminēts skolas audzēkņu atmiņās. Kā vainagojums Aijas Jurjānes gadu garumā izstrādātajai mākslas pedagoģijas metodikai ir viņas grāmatas “Kompozīcija” (Neputns, 2005) un “Gleznošana” (Neputns, 2002). Tas ir vienīgais gadījums, kad skolas pedagogs kā individuāls autors savas zināšanas ir apkopojis jau metodiski izstrādātā izdevumā, ko var izmantot gan citu mākslas skolu pedagogi, kā arī jebkurš mākslas aroda iesācējs.
Sastādītāja un projekta vadītāja: Sandra Krastiņa. Tekstu autori: Anita Vanaga, Sandra Krastiņa, Rasa Jansone, Dace Lamberga, Anna Auziņa, Reinis Dzudzilo, Barbara Gaile, Edgars Vērpe, Aija Jurjāne, Ieva Jurjāne. Dizains: Artis Briedis, Rūta Briede.