“Studijas bibliotēkas” sērijā mākslas maģistres Gundegas Cēberes grāmata par gleznotāju Jāni Skuču.
Pagājušā gadsimta otrajā pusē Skučs strādājis gandrīz vai vienīgi marīnas žanrā. Mākslinieku interesēja ne tikai jūrasskatu virspusējais raksturojums, bet saistīja būtiskais — jūra kā telpa ar dziļumu un gaismas piepildījumu, iztukšota no visa liekā; viņa marīnās jūra attēlota bez tādiem raksturīgiem elementiem kā zvejas laivas un tīkli piekrastē.
Turpinot romantisko līniju un izceļot ūdens dinamiku, jūra gandrīz vienmēr parādīta vieglā viļņojumā vai vētrā, saulainās un pelēkās dienās, un tvertas ne tikai redzamās dabas parādības, bet vērotais atraisījis dramatiskas izjūtas, kāpinātas emocijas.
Mākslinieka Artura Ņikitina teikto, ka “Skučs skaitījās pats labākais jūras viļņu anatoms”, pamato gan viņa rūpīgā iedziļināšanās darbā, gan publikas atzinība.