Izdevumā apvienotas divas jau Latvijā labi zināmā autora grāmatas — “Hēgeļa dvēsele un Viskonsinas govis”, kuru Bariko pats apzīmē kā “pārdomas par kopto mūziku un moderno pasauli”, kā arī “Bēgošais ģēnijs” — “divi apcerējumi par Džoakīno Rosīni muzikālo teātri”.
Tas pats diplomētais filosofs Alesandro Bariko, kas pēta stikla pilis, zīdu un Homēru, jaunībā daudz domājis par mūziku un pat uzrakstījis divas grāmatas par to. Bariko ir erudīts un arī pietiekami provokatīvs, pat drusku kašķīgs cilvēks. Viņam patīk prātulu mežģīnes un aplūkojamā objekta attīrīšana no triviāliem pieņēmumiem. Kādus sliekšņus mūzikas vēsturē pārkāpa “svētais pirmmoceklis” Bēthovens? Ko Rosīni dara ar laimes jēdzienu? Kā mierināt apzagtu melomānu? Vai un kāpēc jaunietis, kuram Šopēns patīk labāk nekā U2, būtu uzskatāms par mierinājumu sabiedrībai? Bariko atloba rutīnas, atloba mārketinga iesaiņojumu un dodas mūzikas būtības dzīlēs.
Orests Silabriedis