Pazīstamā igauņu rakstnieka, literatūrkritiķa un tulkotāja Jāna Unduska (Jaan Undusk) grāmatu, tāpat kā apgāda iepriekš izdoto šī autora eseju krājumu “Boļševisms un kultūra” (2016), no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.
1999. gadā Jāns Undusks kopā ar “grupiņu ļaužu, kam nebija svešas garīgas intereses” apmeklēja Spāniju, mērojot ceļu no Burgosas uz Salamanku un no turienes tālāk uz Madridi un Toledo. Šī ceļojuma iespaidā vēlāk tapa pieci teksti, kas veido 2016. gadā iznākušo grāmatu “Ceļojums, vārdā Spānija”.
Protams, brauciens pats bija daiļš, mūsu jutekliskā uztvere bieži nospriegota līdz eksplozijai, un gudrība mūsos tika lieta kā no pilnības raga. Tomēr kādā brīdī es sapratu, ka mēs jau nemaz nebraucām no Burgosas uz Salamanku — bija noticis kaut kas pavisam cits. Un ka tas, kas notika patiesībā, vēl tikai jāatrod. Un ka to var atrast, tikai rakstot īsto, vienīgo īsto tekstu. Un ka šāds teksts uz sākotnējo nodomu fona var izskatīties pēc ļoti dīvaina veidojuma. Cerot atrast dažus acumirkļus svētlaimes, jābūt gatavam uz brīvību un riebumu. Es nezinu, vai man tas izdevās. Taču katrā ziņā visa šī grāmata ir nojēgšanās — pat ja tā izrādītos neauglīga — īstā teksta meklējumos.
Jāns Undusks
To, kāpēc es viņa tekstus mīlu, dievinu un apbrīnoju, vārdā ir nosaucis viņš pats. Tas ir “jutekliskais terorisms”, kas strāvo no visiem viņa tekstiem: gan zinātniskiem pētījumiem, gan esejām, gan daiļliteratūras. Vārdu, teikumu, domu, stila, paradoksu, salīdzinājumu, secinājumu utt. sprādzienbīstamība. Iespēja tulkot (un, protams, lasīt) viņa tekstus ir iespēja nonākt dialogā ar ģēniju. Viņa “iekšējā Spānija”, par ko ir šis teksts, dod lasītājam impulsu atklāt un censties saprast “ārējo” Kastīliju, Kataloniju, Baskzemi utt. daudz iedarbīgāk nekā jebkurš korekts tūrisma ceļvedis vai ceļojuma apraksts.
Maima Grīnberga
Jāns Undusks (1958) ir dzimis Otepē, 1977.—1982. gadā studējis Tartu Universitātes Filoloģijas fakultātē. Pēc doktora grāda aizstāvēšanas 1986. gadā sācis strādāt Igaunijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, kas neatkarību atguvušajā Igaunijā turpināja darbu kā Igaunijas Zinātņu akadēmijas Underes un Tuglasa vārdā nosauktais Literatūras centrs. Kopš 2000. gada Undusks ir šīs literatūrzinātniskās pētniecības iestādes direktors, kopš 2007. gada — arī Igaunijas Zinātņu akadēmijas loceklis. Papildinājies Helsinkos, Vīnē, Kembridžā, Marburgā, Budapeštā, Volfenbitelē, Parīzē; bijis vieslektors Frankfurtes pie Mainas Universitātē. 1995. gadā saņēmis Vīnes Universitātes starptautisko J. G. Herdera balvu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Kā vācbaltiešu pētījumu rosinātājs veicinājis Igaunijas sadarbību ar Vāciju un Latviju.
Literatūrā debitējis 1979. gadā. Publicējis noveles, romānu “Karsti. Stāsts par jaunu mīlestību” (1990), lugas Goodbye, Vienna (1999), Quevedo (2003), Boulgakoff (2006), tulkojumus no vācu un franču valodas (F. Nīče, T. Bernhards, E. Levins, J. M. Lencs, Meistars Ekharts u. c.).
Vairāk par grāmatu:
Punctum. “Ceļojums, vārdā Spānija”. Fragments
Punctum. Ieva Kalnača “Unduska Spānijas reminescences”. Recenzija
Diena. Bārbala Simsone “Ceļojums vārdā”. Recenzija