Boriss Bērziņš

Borisa Bērziņa darbs “Mākslinieks un modelis” iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.

“Neputna” Latvijas mākslas klasiķiem veltīto sēriju papildina grāmata par Borisu Bērziņu (1930—2002).

“No sadures ar “socreālisma” dogmu līdz spontānam konceptuālismam, veicot izcilu gleznotāja ceļu 20. gs. otrās puses mākslas ainavā,” Borisa Bērziņa gājumu mākslā raksturo grāmatas autore mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava.

Gleznotāja absolūtā redze apvienojumā ar virtuoza zīmētāja dotībām un pastāvīgi meklējošs prāts ļāva viņam radīt darbus, kas pārsteidza un rosināja laikabiedrus savos mākslinieka meklējumos stāvēt pāri tālaika Padomju Latvijas kultūras vidē pašsaprotamajam ideoloģijas spiedienam. Izvēloties saviem darbiem par pamatu vienkāršus, ikdienā noskatītus sižetus, viņš kā no jauna atvēra skatu uz pašas glezniecības neierobežotām iespējām izteikties un būt spilgtai, gudrai, laikmeta nerva un spēcīgas personiskās enerģētikas uzlādētai. Viņa darbos — kā gleznās, tā zīmējumos — paradoksāli izspēlējas pāreja no neglītā uz skaisto, no ikdienišķā uz mūžīgo, no klasikas neizsmeļamā mantojuma uz radikāli laikmetīgo.

Laima Slava

Boriss Bērziņš latviešu mākslā ienāca Padomju Latvijas laikā, kad mākslā valdīja socreālisma doktrīna. Kopā ar laikabiedriem Edgaru Iltneru, Induli Zariņu, Ritu Valneri viņu pieskaitīja pie jaunu vēsmu ienesēja šajā doktrīnā — pie t. s. skarbā stila veidotājiem. Tomēr ātri kļuva skaidrs, ka šo mākslinieku nevar definēt noteiktos rāmjos — viņš gleznoja, ko pats atrada par interesantu. Tas nesa līdzi zināmu ārpusnieka statusu, taču ar Borisa Bērziņa talantu nevarēja nerēķināties, mākslinieku vidē viņš bija neapstrīdama autoritāte.

Borisa Bērziņa darbs “Mākslinieks un modelis” iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.

Man liekas, tas ir kaut kas vēl lielāks par Dievu, vēl gudrāks, kas to ir cilvēciņam ielicis pūrā. Tas nav mūsu izgudrojums. Tāpat kā sieviete un vīrietis. Tas nav cilvēka izgudrojums. Tas nav mūsu darbs, mēs esam tikai instrumenti tanī. Tikai. [..] Un tā ir arī ar mākslu. Mēs neesam to radījuši. Un mēs tagad gribam uzzināt, kas viņa ir. Mēs taču nekad to neuzzināsim.

Boriss Bērziņš