Izdevums “Baltars” angļu valodā.
Izdevums “Baltars” ir plašākais un apjomīgākais līdz šim porcelāna apgleznošanas darbnīcai veltītais pētījums. Tā nolūks ir sniegt pēc iespējas detalizētāku priekšstatu par to, cik no Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem “Baltars” izstrādājumiem ir saglabājušies līdz mūsdienām, apzināt to provenanci un pašreizējās atrašanās vietas.
Porcelāna ražošanas un popularizēšanas sabiedrība “Baltars” (1924—1931) pie Latvijas mākslas debesīm parādījās negaidīti, kā žilbinoša komēta, kas pēc mērķtiecīga lidojuma sadeg izplatījumā, atmiņai atstājot aiz sevis mirdzošas trajektorijas ceļu. Vācot šos “zvaigžņu putekļus” — Sutas, Beļcovas un Vidberga mākslas porcelāna izstrādājumus un vēsturiskās liecības ilgākā laika posmā ir izdevies izveidot pilnīgāku priekšstatu par darbnīcas radošo mantojumu.
Dace Ļaviņa
“Lasītāji varēs iepazīties ar jaunu, iepriekš neapzinātu un nepublicētu informāciju par “Baltars” mākslas porcelāna priekšmetiem, kas atrodas slavenajā Sevras porcelāna manufaktūras muzejā Parīzē, un par ceļiem, kā tie tur nonākuši. Būs interesanti uzzināt, kuri no darbiem ir tikuši eksponēti Kauņā, Tallinā un Kārlstādē (Zviedrijā) un kāds bijis to tālākais liktenis. Dažu porcelāna apgleznojumu stāsts ir gandrīz vai detektīvsižeta cienīgs. Lielu interesi var izraisīt plašākai sabiedrībai vēl neredzēti apgleznoti priekšmeti, kas atrodas privātpersonu īpašumā. Daži no tiem ir svaigs un negaidīts atklājums,” atklāj grāmatas sasstādītāja mākslas zinātniece Dace Ļaviņa.
Grāmatā ietverti vairāki mākslas ekspertu raksti. Dace Ļaviņa sniedz detalizētu pētījumu par vēsturiskajiem apstākļiem, kādos radās un pastāvēja “Baltars”, kā arī par personām, kas to veidoja — Romanu Sutu, Aleksandru Beļcovu, Sigismundu Vidbergu un Dmitriju Abrosimovu. Irēna Bužinska, Ilze Martinsone un Džeremijs Hovards (Lielbritānija) pētījuši laikmeta ārzemju mākslas virzienus — Krievijas revolucionārās un avangarda mākslas ietekmes un Parīzes mākslas stilu hegemoniju darbnīcas “Baltars” mākslinieku radošajās izpausmēs.
“Baltars” izdevumu var uzskatīt arī par pirmo pēc iespējas pilnīgo darbnīcas zinātnisko katalogu. Tajā iekļauti visi apzinātie mākslas priekšmeti, ko darinājuši “Baltars” mākslinieki — Aleksandra Beļcova, Lūcija Kuršinska, Romans Suta, Erasts Šveics un Sigismunds Vidbergs. Par katru no tiem sniegtas pieejamās ziņas.
Grāmatas noslēgumā “Baltars” mākslinieku biogrāfijas, izstāžu saraksts, personu rādītājs un bibliogrāfija.
Pieejami divi atsevišķi izdevumi — latviešu un angļu valodā.