“Andris Breže ir viens no svarīgākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, klasiķis, kas pieder Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgajai robežpārkāpēju paaudzei, kuru māksla gan atainoja, gan stimulēja Atmodas laika izmaiņas sabiedrībā. Tā bija paaudze, kas ar vāgnerisku jaudu ienesa Rietumu laikmetīgās mākslas stratēģijas Latvijas mākslā, piesakot jauna veida tēlainību, domāšanu un izpratni par mākslas lomu,” tā grāmatas autore mākslas zinātniece Santa Hirša.
Andris Breže 80. gados ienāca mākslā ar asu, pret totalitārismu vērstu ironiju un jauniem mākslas izteiksmes meklējumiem poētisku instalāciju virzienā. Vairāk nekā 40 gadu darbības laikā Brežes māksla ir saglabājusi spēju izteikt sarežģītas laika un varas attiecības mākslas valodā.
Brežes mākslinieciskais rokraksts un tā izteiktais individuālisms nekad nav bijis introverti vērsts, tas ir rezonējis un “izlaidis caur sevi” veselu laikmetu kolīzijas, pretrunas, nekļūstot didaktiski ilustratīvs — Brežes darbos ietvertie laikmeta komentāri ir smalkas, gandrīz caurspīdīgas zemsvītras piezīmes, kas visbiežāk maskētas kā jociņi. Asprātība un ironija ir neatņemama Brežes darbu sastāvdaļa un vienlaikus arī spēcīgs padomju realitātes nospiedums, tetovējums no laika, kurā it visam piemita dubultnozīme.
Santa Hirša
Monogrāfijā “Gaismas konstruktors” tiek analizētas Andra Brežes daiļrades svarīgākās iezīmes, cenšoties atklāt būtiskas kopsakarības ar avangarda mākslas vēsturi, kā arī ļaujot no jauniem skatpunktiem pietuvoties joprojām neuzrakstītajai Latvijas laikmetīgās mākslas vēsturei.
Santas Hiršas tekstu par mākslinieku papildina arī intervija ar Andri Breži.
Andris Breže paralēli darbojas arī kā dzejnieks ar pseidonīmu Žebers.
Santa Hirša ir mākslas zinātniece un kritiķe, kas savā darbībā pievēršas laikmetīgās vizuālās kultūras procesu analīzei un vēro tās ietekmi uz plašākām sociālajām norisēm. Studējusi mākslas vēsturi un teoriju Latvijas Mākslas akadēmijā, pētot padomju modernisma izpausmes vizuālajā mākslā. Recenzē aktuālos mākslas notikumus, autore grāmatai par mākslinieku Krišu Salmani (“Neputns”, Studijas bibliotēka, 2018). Normunda Naumaņa Gada balvas mākslas kritikā nominante (2018).