Ivars Poikāns (1952) pieder pie latviešu mākslas enfant terrible, kādi palaikam uzrodas vai katrā mākslinieku paaudzē. Grāmatā, līdzās mākslinieka darbu izlasei, lasāms mākslas zinātnieces Ingas Bunkšes teksts par Poikāna fenomenu mūsu mākslā, kā arī paša autora stāstījums par viņa darbu tapšanas ierosmēm.
“Tāpat kā romāna sižetu virza konflikti, arī sabiedrības attīstība nevar notikt bez sarežģījumiem, nesaskaņām un sadursmēm. Bet kamēr cilvēku lielākā daļa brīnās vai vienaldzībā rausta plecus par notiekošo, Ivars Poikāns nepatīkamo spriegumu pārvērš mākslas tēlos. Viņš ir viens no retajiem Latvijas māksliniekiem, kura darbi atsaucas uz reālajā telpā un laikā notiekošo, apzināti provocējot publiku. Vienlaikus Poikāns atgādina, ka dzīve ir pārāk nopietna, lai to dzīvotu bez ironijas. Viņa ironijai piemīt terapeitiska funkcija, tā spridzina apkārt esošo sistēmu. Kā pazīstamais un nereti pretrunīgi vērtētais mākslinieks to dara, meklējiet atbildes grāmatā,” tā Inga Bunkše.
Man ir tieksme visam vienmēr pretoties. Es to saucu par IPK — indivīda pretošanās kustību.
Ivars Poikāns