Vilis Rīdzenieks

Grāmatas vizuālā materiāla izvēle un saturs pakārtoti mērķim iepazīstināt ar Viļa Rīdzenieka mantojumu visā tā dažādībā, sniedzot priekšstatu par viņu gan kā izcilu dokumentālistu, gan kā fotomākslinieku, gan arī kā iecienītu salonfotogrāfu.

Rīdzenieka kā leģendāras personības slavas pamatā galvenokārt ir fakts, ka viņš radījis vienu no nozīmīgākajām valsts relikvijām — Latvijas valsts proklamēšanas notikuma vienīgo fotogrāfiju. Tomēr  par vienu no vadošajām figūrām Latvijas foto vēsturē viņu ļauj uzlūkot viss mūža devums kopumā.

Katrīna Teivāne-Korpa

“Septiņdesmit astoņi fotogrāfa Viļa Rīdzenieka mūža gadi (1884—1962) Latvijas vēsturē aptver ārkārtīgi dinamisku un notikumiem piesātinātu laikmetu. Lai attēlotu kaut vai dažas šī laikmeta šķautnes, būtu vajadzīgi neskaitāmi “pagātnes attēli”, kas savirknētos gluži kaleidoskopiskā ainavā,” atzīst vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Tomēr izdevumā ietvertās gandrīz 500 Rīdzenieka fotogrāfijas nenoliedzami iezīmē vērienīgu un daudzveidīgu laikmeta panorāmu — no ikdienišķām lauku ainavām un pilsētskatiem līdz Pirmā pasaules kara, Latvijas valsts proklamēšanas, Brīvības cīņu un vēlāk Otrā pasaules kara pieredzei. Tostarp Rīdzenieks kā atzīts profesionālis un sava laika hronists iemūžinājis daudzus valsts vēsturē nozīmīgus notikumus un personības.

Padomju varas gados, kad jebkādām vizuālām liecībām par neatkarīgo Latviju bija jātiek izdzēstām no publiskās telpas, no tās pazuda arī Viļa Rīdzenieka fotogrāfijas. Pirmā nelielā viņa darbu izstāde tika sarīkota tikai trīs gadus pēc viņa nāves — 1965. gadā. Par laimi, viņš atstājis bagātīgu, vēl aizvien neizpētītu un pārsteigumu pilnu mantojumu, kura lielākā daļa šodien glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotokrājumā. Mūsdienās no tā vislielāko interesi saista Rīdzenieka iepriekš nepublicētie dokumentālie darbi, kas bagātīgā klāstā ietverti šajā izdevumā.

Vairākās tematiskās nodaļās sakārtoto Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju izlasi papildina virkne analītisku tekstu. Mākslas zinātniece un fotogrāfijas pētniece Alise Tīfentāle izgaismo galvenos žanrus un tēmas Rīdzenieka mantojumā un tā vietu pasaules fotogrāfijas vēstures kontekstā, īpašu ievērību veltot tā saiknei ar 20. gs. sākumā aktuālo piktoriālisma virzienu. Mārtiņš Mintaurs iezīmē laikmeta notikumu fonu un idejas, Katrīna Teivāne-Korpa sniedz ieskatu Viļa Rīdzenieka dzīvē, profesionālajā darbībā un fotogrāfa darba specifikā 20. gadsimta sākumā. Mākslas vēsturniece, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotokrājuma glabātāja Lauma Lanceniece iepazīstina ar Viļa Rīdzenieka fotosalonu darbību, bet fotogrāfs Gunārs Janaitis, aplūkojot Rīdzenieka rīcībā bijušās fototehnikas arsenālu un ar tā lietojumu saistītās nianses, skaidro ar ko un kā uzņemtas meistara izcilās fotogrāfijas.

Izdevumu papildina personu rādītājs, bibliogrāfija un attēlu saraksts.

Vairāk par grāmatu:
LR1 Kultūras Rondo. Saruna ar grāmatas veidotājiem Katrīnu Teivāni-Korpu, Laumu Lancenieci un Mārtiņu Mintauru
LR3 Grāmatu stāsti. Saruna ar Katrīnu Teivāni-Korpu un Pēteri Korsaku
LR3 Atspere. Rīta intervija ar Katrīnu Teivāni-Korpu un Mārtiņu Mintauru
Punctum. Kārlis Vērpe. Viļa Rīdzenieka bilžu grāmata