Mākslas zinātnieces Ievas Kalniņas sastādītais Ināras Kaijas Eglītes dzejas krājums turpina Māras Brašmanes fotoalbuma “Manas jaunības pilsēta” (2005, “Neputns”) iesākto misiju — sniegt ieskatu 60.—70. gadu dumpīgās jaunatnes un tās alternatīvās kultūras izpausmēs, kuras, no laika distances skatītas, atklāj emocionāli, radoši un intelektuāli piesātinātu “paralēlo dzīvi”, kas ritējusi padomju īstenības noteiktās “oficiālās” ēnā.
Krājuma nosaukumā lasāmie vārdi “Piecdesmit gadu vēlāk. Tieši laikā” norāda uz faktu, ka Ināra Kaija Eglīte visus šo gadus bijusi dzejniece bez savas grāmatas. Iznākusī ir, autores vārdiem, “debija un mūža veikums vienā elpā”.
Grāmatu papildina Ievas Kalniņas intervija ar dzejnieci, divi apjomīgi fotogrāfiju bloki, kas dod ieskatu Ināras Kaijas Eglītes personībā, 60.—70. gadu jauno dzejnieku vidē un viņas līdzdalībā Andra Grinberga performancēs, kā arī skaidrojošs personu rādītājs.