Kārļa Vērdiņa ceturtais dzejas krājums, tas tapis pēdējo septiņu gadu laikā.
Tas koncentrējas uz izjūtām, kas pavada cilvēku, atvadoties no jaunības un tās ilūzijām par neierobežotām nākotnes iespējām, piedzīvojot atskārsmi par dzīves ierobežotību un trauslumu. Šīs izjūtas sasaucas ar dzimšanas, nobriešanas un nāves ciklu, kas krājumā izpaužas gan priekā par jaunas dzīvības rašanos, gan laikabiedru dzīves vērojumos, gan epitāfijās tuviem aizgājējiem.
Kārlis Vērdiņš
Krājuma redaktors Jānis Rokpelnis savukārt min: “Kārļa Vērdiņa jauno dzejoļu krājumu spilgti raksturo neimitēts gaišums un mīļums, ko mēdz dēvēt par “vācietisko”. Vienlaikus krājuma manuskriptā neiztrūkst dramatisku, traģisku dzejoļu. Vērdiņš gluži ikdienišķas norises bieži aplūko no neierasta skatpunkta, veido nelielas noveles. Skaidrā, tīrskanīgā izteiksme bez samākslotiem mežģījumiem kā allaž apliecina dzejnieka ievērojamo meistarību.”
Krājumu papildina grupas “Sigma” audiodisks, kurā iekļautas trīs dziesmas ar Kārļa Vērdiņa vārdiem.