Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām

Grāmatā apkopoti 102 mākslas manifesti, kas tapuši 20. un 21. gadsimtā. “Es ceru, ka šī grāmata stiprinās mūsu mīlestību pret eksperimentālo kultūru, kā arī paplašinās mākslas iztēles robežas,” tā izlases sastādītājs literatūrzinātnieks un dzejnieks Artis Ostups.

Šī izlase parāda mākslas manifesta kā eksperimentālas un provokatīvas domāšanas formas ceļu no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām. Izlase stāsta par to, kā mainījušās globālās sabiedrības noskaņas un idejas, kā dažādas uzskatu sistēmas cīnījušās cita ar citu, mēģinot atrast savam laikam atbilstošākos mākslas principus.

Artis Ostups

Grāmatu ievada virkne vēsturiskajam avangardam — futūrismam, dadaismam, supremātismam, konstruktīvismam un sirreālismam — piederīgu tekstu, kurus var uzskatīt par manifesta kā unikāla literāra žanra sākumu: F. T. Marineti “Futūrisma dibināšana un manifests”, Valentīnas de Senpuānas “Sievietes-futūristes manifests”, Hugo Balla “Manifests dadaistu pirmajam vakaram”, Olgas Rozanovas “Kubisms. Futūrisms. Supremātisms”, Andrē Bretona “Sirreālisma manifests” u. c. “Tieši šie pirmie huligāniskie darbi visspilgtāk iezīmē manifesta atšķirību no esejām, rakstiem, traktātiem un citiem izklāsta veidiem,” norāda Ostups.

Avangarda periodam seko pēckara un mūsdienu manifesti, kas šķiet mazāk utopiski un agresīvi nekā to priekšteči. Minot dažus no tiem: Jurģa (Džordža) Mačūna “Fluxus manifests”, Gustava Mecgera “Pašdestruktīvā māksla”, Gilberta un Džordža “Ko nozīmē mūsu māksla”, Bilija Čaildiša un Čārlza Tomsona “Remodernistu manifests”, Ādama Pendltona “Melnā dada”.

Izlasē nozīmīgus pasaules paraugus organiski papildina arī latviešu mākslinieku un rakstnieku manifesti — Niklāva Strunkes “Jaunā māksla”, Teodora Zaļkalna “Mūsu māksla”, Hardija Lediņa un Jura Boiko “Aptuvenās mākslas manifests”, Preiļu konceptuālistu manifests u. c.

Par katru no izlases manifestiem sniegta neliela anotācija, kurā vēstīts par tā tapšanas apstākļiem, autoru vai autoriem.

Lai gan šos manifestu tekstus nav sarežģīti atrast oriģinālvalodās, svarīga ir arī attiecīgās stilu, virzienu u. c. parādību terminoloģijas veidošana un precizēšana latviski. Izlasei ir nozīmīgs izglītojošs potenciāls par 20. gadsimta kultūras procesiem un tā noderēs visplašākajam humanitārajās nozarēs ieinteresētu lasītāju lokam.

Stella Pelše, zinātniskā redaktore

Izlasi papildina Arta Ostupa priekšvārds par manifesta kā specifiska literāra žanra vēsturi, tā formas īpatnībām, vietu mākslas vēsturē, šodienas aktualitāti un atlases principiem.

Manifestus no angļu, franču, itāļu, katalāņu, krievu, nēderlandiešu, portugāļu, serbu, spāņu, vācu valodas tulkojuši Valdis Ābols, Jānis Elsbergs, Jana Grostiņa, Ieva Lešinska, Dace Meiere, Inese Paklone, Māra Poļakova, Edvīns Raups un Arvis Viguls.