Dzejnieka Ronalda Brieža otrais dzejoļu krājums, paša autora vārdiem raksturojot, ir “vēstījums par “mirušā autora” centieniem atgūt savu balsi kultūras zīmolu pārpildītajā telpā, atbrīvot to no citātiskuma veicinātās identitātes krīzes un ironiskās distances. Iepriekšējā krājumā “Asaru gāze” aizsāktā sižetiskā līnija par mūsdienu kultūrvaroņa ceļojumu pie nesasmīdināmās princeses pāraug dialogā ar kristīgo tradīciju interpretēt Jēzu Kristu kā agelastu (cilvēku, kas nekad nesmējās), izsekojot tās kultūrvēsturiskās saknes un ietekmi uz šodienas sabiedrību”.