Jūlijs Feders
Autoru kolektīvs
Atzīmējot latviešu ainavas glezniecības klasiķa Jūlija Federa 175. dzimšanas dienu, klajā nākusi gleznotājam veltīta monogrāfija. Monogrāfija aktualizē izcilā klasiķa devumu latviešu ainavu glezniecībā un ir bagātīgi ilustrēta ar viņa gleznu reprodukcijām.
Grāmatā ietverts vairāku Latvijas mākslas zinātnieku — Eduarda Kļaviņa, Kristīnes Ogles, Intas Pujātes, Edvardas Šmites un Ineses Saknes — skatījums, kas atjauno līdzšinējo Jūlija Federa biogrāfijas un mākslinieciskās darbības interpretāciju.
Viņš, kas visu savu mūžu pats uz savu roku meklējis un pūlējies tikt skaidrībā ar savas mākslas prasībām, viņš ar jaunekļa ziņkārību centās iztirzāt un izprast jaunākos radošos principus. Nepalikt atpakaļ, nenovecot bija viņa devīze līdz pat mūža beigām (..) un viņš līdz ar saviem laika un studiju biedriem — slaveno Hūnu, Rozi, Dauguli u. c. — ir skaitāmi pie tiem agra pavasara vēstnešiem, kas dzimtenē vēl nevarēja atrast nokusuša paugura, kur ligzdu vīt.
Janis Rozentāls
Jūlijs Feders dzimis 1838. gada 19. jūnijā Kokneses krodzinieka Jāņa Federa ģimenē. Mācījās Rīgas Doma skolā un Bergmaņa privātskolā, 1856. gadā iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur specializējās ainavas žanrā Sokrāta Vorobjova darbnīcā, specializējoties ainavas žanrā. Pēc tam mākslinieks pilnveidoja savu meistarību Diseldorfas akadēmijas profesora baltvācieša Eižena Dikera darbnīcā un guva iespaidus, apceļojot Eiropu — Vāciju, Šveici un Norvēģiju. Sākotnēji darbojies kā zīmēšanas skolotājs un fotogrāfs Jelgavā, kopš 1876. gada mākslinieks lielāko dzīves daļu aizvadīja ārpus Latvijas — Ukrainā un Krievijā. Saiknes ar dzimteni turpinājās, atgriežoties vasaras atpūtā un gleznojot vietējās dabas motīvus, kam pieder būtiska vieta viņa atveidoto ainavu ģeogrāfijā.