Ilmāra Šlāpina dzejoļu krājums “Es nemāku, komatus” nojauc robežas starp bērnu un pieaugušo dzeju. Tam dots apakšvirsraksts — Dzejoļi grūti audzinātiem bērniem.
Patiesībā jau nav nekādu bērnu, mēs piedzimstam kā cilvēki un nomirstam kā cilvēki, no sākuma daudz ko nezinām, beigās daudz ko neatceramies, bet visu dzīvi neko nesaprotam. Par to tad arī ir šie dzejoļi.
Ilmārs Šlāpins
Dzejas krājumā tiek runāts par sāpīgo un svarīgo, īpaši neslēpjoties aiz “vieglās valodas”, kas kalpo tikai kā ironija vai situatīvs elements un atgādina par to, cik grūta ir atklāta saruna starp pieaugušo un bērnu. Šajos dzejoļos nav tēmu, kas nebūtu piemērotas bērniem.
Ilmārs Šlāpins ir publicists, filozofs un rakstnieks. Bijis žurnāla “Rīgas Laiks” redaktors un interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors, tulkojis Jevgēnija Griškoveca romānu “Krekls” un Ainas Rendas “Himnu”, tulkojis ārzemju autoru lugas Latvijas teātriem, mūzikla “Drakula. Svešās asinis” un dziesmu spēles “Trīs sprīdīši. Turp un atpakaļ”, Latvijas simtgades uzveduma “Gaismas raksti” libretu autors. 2007. gadā iznācis viņa dzejoļu krājums “Karmabandha”, anekdošu krājumi “Anekdotes par vidējo latvieti un Raini”, “Anekdotes par vidējo latvieti un konkrētiem cilvēkiem”. Divus izdevumus pieredzējusi grāmata “Jauno latviešu valoda”. 2018. gadā iznākusi grāmata “Latvietis. 100 nacionālās īpatnības”.