Edgars Iltners (1925—1983) pieder pie nozīmīgākajām 20. gs. otrās puses personībām Latvijas glezniecībā. Būdams viens no “skarbā stila” paaudzes īstenajiem klasiķiem un socreālisma modernizētājiem, viņš, tiecoties pēc formas un satura jauninājumiem, pārsteidza laikabiedrus ar negaidītiem individuālā rokraksta pavērsieniem 60. un 70. gados un citādību 80. gadu sākumā.
Darbu izlase, aptverot Latvijā esošās muzeju un privātās kolekcijas, rāda mākslinieka daiļrades mantojuma absolūti hrestomātiskās vērtības, kas kopš 1985. gada piemiņas izstādēm aktualizētas reti, un vienlaikus izceļ “iltnerisko” domāšanu un radošo meklējumu ievirzi.