Semjona Haņina dzejas izlase papildina “Neputna” bilingvālo samta dzejas sēriju.
Sastādītājs un redaktors Kārlis Vērdiņš ievadvārdos raksta: “Izklausās pēc anekdotes: cik latviešu dzejnieku vajadzīgs, lai atdzejotu vienu Semjona Haņina dzejas izlasi? Kā rāda šī grāmata, pietiek ar trīspadsmit.” Minētie trīspadsmit latviešu dzejnieki ir Ronalds Briedis, Inga Gaile, Pēteris Draguns, Aivars Eipurs, Jānis Elsbergs, Valts Ernštreits, Liāna Langa, Marts Pujāts, Edvīns Raups, Jānis Rokpelnis, Māris Salējs, Kārlis Vērdiņš un Arvis Viguls.
Izdevumā apkopoti gan dzejoļi no Semjona Haņina krājumiem “только что/tikko” (2003) un “вплавь/ peldus” (2013), gan arī jaunāki dzejoļi.
Mēdz būt, ka apziņa izdziestot sarīko superšovu, izpleš savu pāva asti, atdod parādu par tūkstošiem pelēku dienu, lai varētu ar godu aiziet. Viesību beigās iznes svētku torti ar svecītēm un bengāliskajām ugunīm. Aptumšotā zālē. Viesi lūkojas apkārt — visi dīvainās maskās, neviens nevienu nepazīst, iespējams, līdzās jau atrodas pavisam citi cilvēki. Var skūpstīties, apkampties, pēc mirkļa viss beigsies uz visiem laikiem. Tieši tā es redzu šo grāmatu, Rīgas krievvalodīgā dzejnieka Semjona Haņina dzejoļu grāmatu — kā fantastisku augu vakuumā. Kā elpas trūkumu, kas saplaukst neparastiem ziediem, pēdējiem ziediem. Kā lidmašīnas salonā izcēlušos paniku, kas kuru katru mirkli var pārtapt rāmā nolemtībā; šausmu un haosa vidū kāds pēkšņi sāk dziedāt, iespējams, viņš nekad dzīvē nav dziedājis, un te… Pirmo un pēdējo reizi. (..) Manuprāt, tā, kā Haņins, varētu rakstīt pēdējais dzejnieks. Pēdējais dzejnieks visā pasaulē. Tāds kā tās testamenta izpildītājs, tās pēdējo vārdu stenogrāfists.
Ostaps Slivinskis
Semjons Haņins ir Latvijas krievu dzejnieks, mākslinieks, tekstgrupas “Orbīta” dalībnieks, literatūrzinātnieks, atdzejotājs. Studējis krievu valodu un literatūru Tartu Universitātē Igaunijā un Latvijas Universitātē. Kopš 1998. gada Haņins publicējies dažādos literārajos izdevumos Latvijā, kā arī ārpus Latvijas robežām. Haņina dzejas izlases iznākušas čehu un ukraiņu valodā, darbi publicēti Maskavā izdotajās krievu dzejas antoloģijās “Девять измерений” un “Освобождённый Улисс”, kā arī “Orbītas” almanahos un dzejas izlasēs dažādās valodās. 2011. gadā “Neputna” paspārnē iznāca Haņina sastādītā antoloģija “Latviešu krievu dzeja”, kurā apkopoti dažādu latviešu autoru krievu valodā sarakstītie dzejoļi.
Vairāk par grāmatu:
Kultūras Rondo: Pēteris Draguns: Haņina tulkošanu var salīdzināt ar vienādojuma risināšanu
Punctummagazine.lv: Šoreiz paralēlā tekstā (Jeļenas Glazovas saruna ar Semjonu Haņinu)
Punctummagazine.lv: Raimonds Ķirķis. Viedais biklums
Kultūras Diena: Intervija ar dzejnieku Semjonu Haņinu. Kāpēc es klaigāju, ka esmu elektriķis