Dr. sc. inf. Sergeja Kruka monogrāfija ir interdisciplinārs pētījums par pieminekļu izmantošanu politikā no 1945. līdz 2010. gadam, par pamatu ņemot Latvijas praksi. Monogrāfija nav tikai vēstures notikumu apskats, tā iztirzā arī tēlniecības semiotiskos modeļus.
Darba pamatā ir arhīvu dokumenti par pieminekļu celtniecības politiku, teorētiskās publikācijas estētikas, mākslas zinātnes un politiskās propagandas jomās.
Grāmata ne tikai izseko dažu pieminekļu projektu vēsturi un to tapšanas gaitu, atklājot lēmumu pieņemšanas aizkulises, bet konceptualizē padomju ideoloģijas attiecības ar ekonomiku. Autors velta uzmanību arī pieminekļu praktiskajai izmantošanai politikā, parādot kā monumentus izmanto sociālo rituālu organizēšanā un kolektīvās identitātes konstruēšanā.
Pēdējā nodaļā tiek analizēti pēdējos 20 gados Latvijā tapušie pieminekļi. Izvērtējot pieminekļu veidošanas politiku, autors izstrādā arī mūsdienu latviešu tēlniecības semiotiskos modeļus.
Monogrāfija ir bagātīgi ilustrēta: autors ir savācis visu demontēto pieminekļu fotogrāfijas, kuru hronoloģiskā prezentācija uzskatāmi demonstrē mākslas stilu un tēlniecības tehnikas evolūciju 20. gadsimta otrajā pusē.
Pielikumā atrodami Mākslas savienības, kombināta “Māksla”, Kultūras ministrijas, kompartijas CK, valdības un vietējo varas iestāžu dokumenti par pieminekļu celtniecību un demontāžu. Autors ir apkopojis informāciju gandrīz par visiem 1945.—1990. gadā uzceltiem pieminekļiem: atklāšanas datums, autors, materiāls.