Izdevumā “Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18. gadsimta beigu — 19. gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos” publicēta unikāla 18. gs. beigu — 19. gs. pirmās puses attēlu kolekcija, kas reiz piederējusi Kurzemē mitušajai Groškes — Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs. Attēli papildināti ar mākslas zinātnieku un vēsturnieku komentāriem, savukārt izdevuma tekstu daļā vairāku autoru raksti gan par Groškes — Kleinu dzimtu, gan 18. gs. beigu, 19. gs. ikdienu Baltijas teritorijā, akcentējot sieviešu — albuma attēlu autoru — dzīves telpu.
Albuma 90 attēlu kolekcija, kurā ietilpst zīmējumi, siluetgriezumi un viena fotogrāfija, Zuzānu ģimenes kolekcijā nonāca 2014. gada nogalē kā 20. gs. sešdesmito gadu fotoalbumā ielīmētas lapas, lielākoties anonīmas. Pēc rūpīgas izpētes un attēlu restaurācijas, tika secināts, ka reiz tie piederējuši ar Kurzemi saistītai Groškes — Kleinu dzimtai. Pat ja šobrīd nav zināms, vai attēli sākotnēji ir bijuši līmēti albumā vai kārtoti tiem piemērotā ietvarā (iespējams, kastītē) kā atsevišķas lapas, tie saistāmi ar 18. gs. beigām — 19. gs. raksturīgo piemiņas albuma tipu. Piesaiste konkrētai ģeogrāfiskai teritorijai un piemiņas tradīcijai inspirēja attēlu kolekcijai dot vienojošu nosaukumu — “Kurzemes albums”.
Šifrējot attēlu parakstus un iniciāļus, kā arī ņemot vērā vēlāk pievienotos uzrakstus, ir iespējams identificēt vairumu albuma autoru. Senāko “Kurzemes albuma” zīmējumi autori ir tādi savā laikā atzīti mākslinieki kā vācu klasicisma nozīmīgākais tēlnieks Johans Gotfrīds Šadovs, gleznotājs Gotlībs Šifners, gleznotājs un Berlīnes Mākslas akadēmijas loceklis Johans Gotlobs Zamuēls Rēzels. Tomēr lielākā daļa zīmējumu ir tapuši kā Groškes — Kleinu dzimtas sieviešu-amatiermākslinieču un viņu paziņu loka veidotas interpretācijas iepriekš reproducētiem attēliem, atspoguļojot 19. gadsimtā populāro kopēšanas praksi. Tajos izvēlētie motīvi saistāmi ar bīdermeiera laikmetam raksturīgo grāmatu grafiku un interesi par mājas dzīvi, palīdzot atklāt arī zīmējumu radītāju — 19. gadsimta sieviešu — domu un jūtu pasauli.
Izdevuma tekstus ievada izvērsts Edvardas Šmites pētījums par “Kurzemes albuma” veidotāju ģimeni un tās plašo draugu un paziņu loku, albuma iespējamajām tapšanas versijām. Groškes dzimtas vēsturi un atsevišķu albuma lapu pirmavotus grāmatu grafikā turpina pētīt Aijas Taimiņas apcerējums, kas paralēli ieskicē arī piemiņas albuma tradīciju. Deniss Hanovs, izmantojot citātus no autobiogrāfijām un filozofu tekstiem, analizē Eiropas aristokrātiskās sievietes tēla un lomas maiņu līdz ar Franču revolūcijas ieviestajām politiskajām pārmaiņām 18. gadsimta beigās. Lielākā daļa “Kurzemes albuma” attēlu tapuši bīdermeiera laikā, un tā iezīmes ir Paula Daijas uzmanības lokā. Grāmatu noslēdz Baibas Vanagas pētījums par 19. gadsimta sieviešu mākslinieciskās izglītības iespējām Baltijā un sabiedrības duālo attieksmi pret sieviešu vēlmi iekļauties mākslas vidē.
“Kurzemes albums” ir apliecinājums ideju un tēlu kultūrpārnesei, komunikācijai ar attēla starpniecību. “Kurzemes albums” atrodas sava laika Kurzemes un Eiropas mākslas starojuma krustpunktā. Varētu arī teikt, ka tas ir “Jelgavas — Diseldorfas albums”. Groškes dzimtas stāsts pieder Jelgavas vēstures spilgtākajām lappusēm. Savukārt Šadova klābūtne ir padarījusi “Kurzemes albumu” īpašu tāpat kā Kurzemes dāmu klātbūtne padarīja īpašu Šadova dzīvi Diseldorfā. Kā Groškes-Kleinu dzimtas vēstures liecība albums dabiski iekļaujas tēvzemes kultūrvēstures annālēs. Vienlaikus ģenealoģiskā saikne to vieno ar sava laika augstākās raudzes Eiropas mākslas aprindu spožākajiem pārstāvjiem.
Aija Taimiņa
Vairāk par:
Kultūras Rondo: “Kurzemes albuma” glabātie noslēpumi atšķetināti izstādē un grāmatā