Latviešu trimdas māksliniekam Fridriham Miltam (1906—1993) veltīts albums.
Nez vai kāds latvietis trakajā Manhetenā būs nodzīvojis ilgāk kā mūsu gleznošanas vecmeistars Fridrihs Milts — gandrīz 40 gadu. Pa vertikāli līdz trinkšķim saspriegotie Ņujorkas debesskrāpju pilsētskati ir arī viena no viņa glezniecības galvenajām tēmām. Niansēti, it bieži rimti rāmi toņu kontrasti šķiet Milta glezniecības īpašais spēka punkts.
Jānis Krēsliņš
“Fridrihs Milts, kura dzīve aizritēja starp Pārdaugavu un Ņujorkas centru Manhetenu, trimdas latviešu uztverē kļuvis par leģendāru personību. Fridrihs Milts piedzima 1906. gada 21. decembrī amatnieka ģimenē Rīgā, 1927. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, kur studēja Jāņa Roberta Tillberga un Ģederta Eliasa vadībā. 1944. gadā, kad frontes līnija skāra Latviju, Fridrihs Milts ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1951. gadā Milts devās uz Ņujorku, kur kļuva par mājas uzraugu Elles ķēķī, Manhetenas ostas rajonā. Par Elles ķēķa fenomenu apcerēts galvenokārt saistībā ar dzejniekiem Linardu Taunu un Gunāru Saliņu, taču tieši Milta pagraba darbnīca kļuva par leģendāru latviešu radošās bohēmas centru.
Fridriha Milta glezniecība, kas aiz okeāna ieguva atzinību tikai šaurajā diasporas lokā, salīdzinājumā ar Latvijas posma smalko manierīgumu izmainījās ārkārtīgi spēcīgi. Būtībā viņa daiļrade pavērsās krasi pretēju, novatorisku formu vienkāršojuma virzienā. Milts Manhetenā nodzīvoja gandrīz 40 gadus, vienlaikus ar portretiem, Meksikas ainavām un klusajām dabām nemitīgi gleznojot Ņujorkas debesskrāpju siluetus.” (Dace Lamberga)
